Ciemos pie labiem draugiem

Tam pierādījumi nav jāmeklē kaut kur dziļi arhīvos, spilgti piemēri ir tepat mūsu degungalā: rajonā ir dibināta un darbojas poļu skola; pateicoties Polijas eksvēstnieka Latvijā Tadeuša Fišbaha aktīvajai rīcībai un atbildībai par poļu kultūras mantojuma saglabāšanu, Krāslavas katoļu baznīcā tika uzsākta altārgleznas apsekošana un mūsu pilsētā ieradās restauratoru grupa no Polijas Juzefa Steciņska vadībā, kas restaurēja šo vērtīgo gleznu; Ezernieku kapos ar vietējās pašvaldības pūlēm un poļu konsulāta atbalstu ir sakopta poļu karavīru apbedīšanas vieta, uzlikts piemineklis. Tie nav vienīgie piemēri, sadarbība notiek dažādos līmeņos un dažādos veidos.

Pērnā gada nogalē uz Poliju pieredzes apmaiņas nolūkā devās rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Egils Muskars, Krāslavas kultūras nama direktors Jāzeps Dobkevičs un Robežnieku pagasta priekšsēdētāja Ērika Gabrusāne. Bija ielūgums arī Indras pagasta priekšsēdētājai Olgai Jokstei, bet viņa no brauciena atteicās.

Iespaidos dalās Ē. Gabrusāne: “Pirms vairākiem gadiem Krāslavas poļu skolā ieradās skolotāja no Polijas. Izrādās, ka Polijas Republikas industrijas un attīstības aģentūras priekšnieks ir viņas skolnieks, bet Podļases vojevodistes vienas gminas priekšnieks ir viņas otrs skolnieks (kopš 1999. gada Polijas administratīvais dalījums ir 16 vojevodistes, bet vēsturiskais latviešu nosaukums — vaivadijas jeb województwo, kuras, savukārt, sastāv no sīkākām vienībām — apriņķiem (powiat) un gminām (gmina)). Pirms aptuveni sešiem gadiem šie cilvēki pirmoreiz bija Krāslavā, bet 2005. gadā apmeklēja Robežniekus, Indru, Kalniešus un Krāslavu. Pēc šī brauciena viņi sastādīja programmu un uzaicināja mūs ciemos iepazīt Polijas lauksaimniecības attīstību.

Es nevaru nosaukt neko tādu, kas man tur nepatika. Redzētais mani ļoti pārsteidza, un viņu panākumi mums patika. No Latvijas braucām līdz Bjalistokai. Nakti gan pavadījām lauku viesnīcā. Nebija dārgi, jo pieci lati diennaktī ir pat ļoti normāla cena tam servisam, ko mums piedāvāja.

No rīta braucām uz Varšavu, apmeklējām lielo Varšavas baznīcu, izstaigājām parlamenta ēku, apmeklējām attīstības aģentūru, citas vietas. Seimā pasēdējām prezidenta ložā, tikāmies ar Senāta spīkeri.

Nākamajās dienās apmeklējām Bjalistokas vojevodistē esošās iestādes — tādas vērts skatīties! Bijām bērnudārzos, izglītības iestādēs, licejā, pansionātos un daudz kur citur. Visas redzētās skolas ir izremontētas, ieguldot 15% pašvaldības naudas, pārējais — valsts un Eiropas Savienības finansējums. Kļuva skumji ap sirdi: mēs savā pagastā nevaram uzbūvēt pat salīdzinoši nelielu pansionātu. Polijā apmeklējām divus pansionātus: vienā izmitināti 40 smagi slimi cilvēki, otrā — 74. Gandrīz visās istabiņās viņiem ir pa vienam iemītniekam, reti kurā dzīvo divatā. Trīsstāvu ēkas katrā stāvā ir atpūtas istabiņa, ik pēc piecām dzīvojamām istabām virtuve iemītnieku pašu vajadzībām, ja kāds pats grib ko sev pagatavot, darbnīca, vannas istabas, vārdu sakot, iemītnieki nodrošināti ar visu cilvēcīgai dzīvei nepieciešamo.

Kas vēl ļoti patika? Piemēram, kā strādā krīzes centrs. Trīs reizes dienā tam tiek nodotas ziņas no visām pašvaldībām: gan par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, gan par cilvēku saslimšanas gadījumiem, gan par mājdzīvnieku saslimšanas gadījumiem, gan par notikušajām avārijām, gan par dabas katastrofām, vārdu sakot, viss, viss. Esot aptverta turpat visa valsts teritorija.

Iepazināmies ar ANIMIR darbu — tā ir iestāde, kas nodarbojas ar ES naudas apgūšanu, dalīšanu un lopkopības produkcijas kvalitātes jautājumiem. Mums bija liels pārsteigums uzzināt, ka jau uz 1. decembri Polija ar saviem zemniekiem bija simtprocentīgi norēķinājusies, izmaksājusi visus ES līdzekļus. Pie mums pagastā decembrī reti kurš bija saņēmis viņam pienākošos maksājumus.

Nav mūsu spēkos realizēt šīs daudzās labās lietas. Taču mūsu valdības vīri gan varētu aizbraukt apgūt šo pieredzi, labāko ieviest savā valstī. Citādi braukā daudz, bet labumu mēs neredzam. Ne jau viss poļiem ir gludi, tur tāpat savas problēmas, bet vienalga tur ir ko pamācīties.”

Juris ROGA