Zivs pūst no galvas...

Bezmaz jādzied slavas dziesmas, tikai nelaime tā, ka šie darbi tika veikti, ignorējot drošības tehnikas noteikumus, proti, nebija atbilstoši norobežota darbu veikšanas vieta un ikviens domes apmeklētājs bija pakļauts nopietnam riskam. Mani ar skarbu uzsaucienu apturēja brīdī, kad jau tvēru pēc ieejas durvju roktura. Tobrīd tieši virs manas galvas pacēlājā darbojās nasks vīrs ar āmuru. Protams, ar acs kaktiņu uzmanīju situāciju — žurnālistiem dažreiz mākas veikt tamlīdzīgus eksperimentus, lai izvilktu dienas gaismā kliedzošus faktus.

Zivs pūst no galvas. Citiem vārdiem sakot, cilvēki, kuri nosaka toni sabiedrības dzīvē, radījuši priekšstatu, ka strādāt precīzi, visos sīkumos izpildot drošības noteikumus, nav vērts. Mums pilsētā būtu jāprot arī nebrīnīties, ja pēkšņi neviena nenorobežotā bedrē iekrīt bērns, ja kāds gūst traumas pat ne būvlaukumā, bet vienkārši pastaigājoties, piemēram, gar rajona padomes ēku brīdī, kad tur kādam augšstāvā ienācis prātā veikt logu nomaiņu, bet aizmirsies lejā norobežot bīstamo vietu. Nācās informēt padomes priekšsēdētāju Badūna kungu, kurš tobrīd atradās ārpus rajona. Bieži vien ziemā netiek norobežotas lāsteku apdraudētas un vienkārši slidenas ietves, kas rada draudus apkārtējo cilvēku dzīvībai un veselībai. Bet ja jau paši domes darbinieki savas ēkas tiešā tuvumā nevīžo izpildīt tik vienkāršu prasību, kā nostiept lenti, kas norobežotu darbu veikšanas vietu un turētu apmeklētājus drošā attālumā, tad kāpēc kaut kas tamlīdzīgs jādara citiem? Vēl ļaunāk — nebija nevienas norādes, kā šajā brīdī tikt novada domes ēkā?

Atliek vien cerēt, ka domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša spēs vismaz noskaidrot cilvēku, kurš pieļāva šo kliedzošo bezatbildību. Cerēt, ka kāds saņems sodu, cik noprotu, ir muļķa mierinājums. Slavas dziesmu laiks sen aiz muguras, būtu jāsteidz attaisnot vēlētāju uzticību, kura pamazām plok. Kaut vai viens piemērs: par pieciem latiem kādreiz pensionārs varēja iegādāties rajona slimokases veselības apdrošināšanas polisi un vēl konfektēm mazbērniem nauda paliks. Par septiņiem latiem tagad pat veselību apdrošināt neiznāk, ja vien pašam nav ietaupījušies daži santīmi, lai samaksātu kredītiestādei par finanšu operāciju. Varbūt nebija vajadzības bezjēdzīgi tērēties šim nelaimīgajam laikrādim, labāk pielikuši dažus santīmus pensionāriem, vismaz nebūtu jāpiedzīvo šis kauns. Jo vairāk tāpēc, ka jēgas no pulksteņa nekādas. Kam īsti tas laikrādis par nodokļu maksātāju naudu domāts? Visticamāk tam, lai kāds kontrolētu, cikos domes darbinieki ierodas un aiziet no darba. Bet kā ar pašu sirdsapziņu? Pilsētnieki šo laikrādi lāgā saskatīt var tikai no viena skatu punkta — atrodoties ielas otrā pusē pie lielveikala. Diez vai vairākumam lielveikala apmeklētāju, tur iepērkoties, ir aktuāla šī domes “dāvana”.

Juris ROGA