Parastais brīnums

Gaidot Ziemassvētkus un Jauno gadu, mēs visi (mazie un pieaugušie) ceram uz brīnumu. Tieši ar šādu brīnumu mums bija izdevība saskarties Ziemassvētku koncertā, kas notika 22. decembrī Varavīksnes skolā.

Mēs mīlam skolu. Visa mūsu dzīve bija skolas dzīve. Gribas atnākt uz šejieni, lai tiktos ar kolēģiem, draugiem. Taču uztrauc jautājums: vai mani kāds gaida, vai kāds priecāsies par manu atnākšanu? Parastais un priecīgais tikšanās brīnums skolā mums, gluži kā pasakā, notiek piecus gadus pēc kārtas. Katrs no mums saņēma ielūgumu, katru no mums ar sirsnīgu smaidu un labiem vārdiem sagaidīja skolas direktore Ludmila Senčenkova un skolotāja Margarita Ļahova. Skolas zālē mēs nokļuvām citu kolēģu apkampienos. Viņus interesē tas, kā mēs dzīvojam tagad. Tas nebija dežūrjautājums: mūs klausījās ar lielu uzmanību, bet mūs interesēja itin viss, redzētais pārspēja mūsu cerības. Bija Adventes laiks. Ārā nebija nedz sniega, nedz sala, bet zālē valdīja īsta ziema: lodziņš uz skatuves, ko klāja sala ornamenti, eglītes “sniegā”, meža skais-tule, ko rotāja spožas uguntiņas. Sienas ekrānā mainījās sirdij mīļās Latgales ziemas ainavas. Mums jau uzklātais galds stāvēja zāles centrā, tāpēc mēs visi lieliski redzējām un dzirdējām. Katru mūsu vēlēšanos īstenoja J. Aļeksejeva. Koncerta gaisotne bija neizstāstāma. Pasākuma vadītājas I. Gončarovas vārdi bija vērsti uz klausītāju sirdīm. Ar katru dziesmu mēs iegremdējāmies Ziemassvētku, bērnības, skaistuma pasaulē. Bērni rokās turēja sveces un paegļu zariņus ar zvaigznītēm. Pēkšņi nodomāju: ja nu tāds pušķis stāvētu uz mana galda Ziemassvētku naktī! Izskanēja melodija, pēc tam bērni pasniedza mums degošas sveces un zariņus. Te piepildās pat neizteikta vēlēšanās.

Derētu ielūgt uz šejieni kursu vadītājus no dažām valstīm, kuri uzskata, ka mēs esam tāli no izglītotās un kristīgās Eiropas idejām. Viņi daudz stāsta par sevi, turpretim mēs kautrējamies runāt par to, ka to visu, ko viņi saka, glabājam savās dvēselēs. Daudzi piebalsoja korim, kurš dziedāja “Gloria in excelis Deo”, “Agnus Dei”. Mēs kopš bērnības zinām, ko nozīmē šie vārdi.

Bērniem bija lieliski tērpi, meitenes dziedāja burvīgās balsīs. Saka: lai mīlētu bērnus, domās jāuzzīmē viņiem eņģeļu spārni. Nezinu, vai to izdodas izdarīt ik dienas, taču šajā dienā mēs redzējām šos spārnus.

Liels paldies bērniem un pedagogiem, kuri sagatavoja šo Ziemassvētku brīnumu. Īpaši pateicības vārdi sakāmi Ritai Andrejevai, šī notikuma, kas skolā kļuvis par labu tradīciju, organizētājai un iedvesmotājai.

Ņina GADŪNE un pensionētie skolotāji