Dāvana studentam — zemnieku saimniecība

KorovackisBija laiks, kad strādīgajai ģimenei kolhozs piedāvāja Līvānu māju, bet šāds stimulējums tajos gados tika vērtēts augstāk par valdības apbalvojumu. Priecīgajās rūpēs dzīvesbiedri Korovacki pat pārdeva savu viensētu Gorodiščes ciemā, kur piedzima meita Žanna. Starp citu, tagad viņa strādā par pasniedzēju galvaspilsētas augstskolā, bet, lūk, dēls Aleksandrs piedzima Indrā, tajā plašajā mājā Jaunatnes ielā, kas arī tagad var izmitināt kaut vai trīs ģimenes: piecas istabas! Visur tīrība, kārtība, mājīgums. Pārvākušies uz jauno kolhoza māju, dzīvesbiedri Korovacki uzreiz uzsāka tās rekonstrukciju, vēlāk privatizēja divstāvu savrupmāju, kas apdarināta ar ķieģeļiem. Tad, it kā nojaušot kolhozu un sovhozu sistēmas sabrukumu, atpirka savu kādreizējo viensētu, kas ar laiku kļuva par vasaras lopkopības bāzi.

Zemnieku saimniecību “Saknes” Korovacki seniori reģistrēja sen. Kā izrādījās, viņi izvēlējās pareizo nosaukumu: zemnieku saknes mantojamajā zemē ieauga lieliski. Vecākiem sagādāja lielu prieku tas, ka dēls, labi padomājis, izteica vēlēšanos turpināt vecāku darbu, tāpēc tēvs un māte ar simtprocentīgu pārliecību pavisam nesen pārreģistrēja zemnieku saimniecību uz Aleksandra vārda. Ne tikai vecāku jūtu vadīti: jaunais fermeris studē neklātienē Latvijas lauksaimniecības universitātē un nesapņo par citu likteni. Pienācis laiks teorētiskās zināšanas realizēt praksē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vecāki paspēja radīt stabilu pamatu perspektīvai saimniekošanai. Z/s “Saknes” atbilstoši mūsdienu mērauklām ir viduvēja — 48 hektāri pašu zemes un 28 — nomātās. Ir pilns nepieciešamās, kaut arī novecojušas tehnikas komplekts: Korovacki pagaidām baidās ņemt kredītus, bet Aleksandrs nepiekrīt vecākiem. Šajā ziņā viņam ir savs viedoklis: zemnieku saimniecības tālākā attīstība nav iedomājama bez Eiropas projektu realizācijas, jo mērķa investīcijas paver tādas perspektīvas. Ir pat jauno fermeru atbalsta programma.

Stāsta Regīna Korovacka: “Lieliski zinot zootehnikas nozari, sākumā es biju cieši nosolījusies neattīstīt tieši šo kaprīzo nozari. Taču pakāpeniski pati dzīve lika darīt to, ko tu zini un proti. Tā nemanot no vienas govs slaucamais ganāmpulks palielinājās līdz 11 brūnaļām. Arī tagad esmu pārliecināta, ka piena iepirkuma cenas (kaut arī netaisnīgi pazeminātas) ir stabilākas par mainīgo pieprasījumu pēc gaļas. Rudenī nomocījāmies, kamēr realizējām pāris nobarojamo buļļu. Pievērsušies piena ražošanai, ciematā sākām rekonstruēt kūti, tad par savu naudu uzbūvējām piena telpu, un tikai tās iekārtu iegādājāmies par Eiropas līdzekļiem. Bet teļus, kas paredzēti ganāmpulka ataudzēšanai, visu gadu turam laukos. Viens mierinājums, ka ceļš tuvs: tikai divarpus kilometru.”

Abiem stiprā dzimuma pārstāvjiem, kā pareizi saka, ir zelta rokas. Tāpēc daudz ko pieredzējusī tehnika kalpo nevainojami. Prasmīgie remontstrādnieki ar Vācijas ražojuma dīzeli apgādāja pat prozaisko automobili VAZ un neizskatīgo LuAZ, ar kuru vasarā piegādā pienu no ganībām līdz piena dzesētājam ciematā. Taču jaunais saimnieks spītīgi uzskata, ka pienākusi kārta atjaunot mašīnu un traktoru (pirmām kārtām lopbarības sagādes tehnikas) parku. Ar katru gadu nepieciešams aizvien vairāk sulīgās barības rituļos, bet svešas tehnikas noma iespaido zemnieku saimniecības budžetu.

Vecāki, nodevuši vadības grožus dēlam, turpina strādāt agrākajā tempā. Pienākumi sadalīti precīzi: Regīna ģimenes štatā ir galvenā zootehniķe, grāmatvede un mehanizētās slaukšanas meistare. Skaidrs, ka viņa pilnībā atbild par ciltsdarbu un pastāvīgi strādā ciešā sadarbībā ar veterinārfeldšeri Andreju Zarovski. Savu dzīvesbiedru ģimenes pavarda sargātāja uzskata par zemnieku ideju galveno virzītāju un finansistu, kurš katru latu izmanto saimniecības attīstībai. Pats par sevi saprotams, ka pieredzējušais Vladimirs ģimenes agrofirmā ir atbildīgs par tehnikas uzturēšanu un remontu, kā arī par lopbarības sagādi, kas tiek maksimāli mehanizēta.

Aleksandrs, kurš tagad jau ir zemnieku saimniecības oficiālais īpašnieks, uzņēmies vēl divas svarīgas funkcijas: inženiera un agronoma. Un jāsaka, ka sekmīgi, par ko liecina pagājušā gada rezultāti: Korovacki sarūpējuši lopbarības papilnam. Kuplā ganāmpulka sātīgu ziemošanu nodrošinās 40 tonnas siena, 65 rituļi skābbarības, lopbarības graudi un bagāta sakņu raža. Vārdu sakot, ar pagājušo lauksaimniecības sezonu Korovacki pilnībā apmierināti, attīstības temps ir acīmredzams.

Jaunais agronoms stingri ievēro augu seku, maksimāli izmanto organisko mēslojumu, netaupa līdzekļus minerālmēslu iegādei. Neklātienes students vērīgi seko arī lauksaimniecības speciālistu rekomendācijām, šim nolūkam izmanto konsultāciju saitus Internetā, neizejot no mājas.

Mūsu atklātā saruna pie tējas tases notika Jaungada priekšvakarā. Korovackis seniors tikai retumis ielūkojās mājā: viņam garāžā steidzami bija jāremontē vecā tehnika. Dēls Aleksandrs, tikai uz brītiņu novilcis remonta drēbes, arī daudz nerunāja par nākotnes perspektīvām. Laiks rādīs. Toties mana galvenā sarunbiedre Regīna visu precīzi salika pa plauktiņiem. Dēla raksturā viņu dara piesardzīgu viens: viņš nebaidās riskēt. Tad piebilda: “Varbūt tā tam arī jābūt. Mēs ar Volodju jaunībā arī bijām drosmīgi.”

Rādot māju, sirsnīgā sieviete demonstrēja savu lepnumu — aužamās stelles, pie kurām viņa īsina garos ziemas vakarus. Tikko noaustais pārklājs izstaroja mājas pavarda siltumu. Blakusistabā — dators, ar kura palīdzību Aleksandrs sazinās ar visu pasauli. Tāda ir mūsdienu zemnieku ģimene, kura glabā senču tradīcijas un izmanto pasaules civilizācijas labumus.

Aleksejs GONČAROVS