Tikšanās pie premjera

Darba samaksas palielināšana

“Panākta vienošanās ar veselu rindu sabiedrības kategoriju par darba samaksas palielināšanu: skolotājiem, iekšlietu ministrijas, kultūras darbiniekiem un citu kategoriju cilvēkiem, kas no valsts saņem atal-gojumu, šogad algas pieaugušas par 15 — 20%”. Nākamgad tendence saglabāšoties.

Investīcijas

Investīcijām paredzēti lieli līdzekļi — 15 miljoni latu. Konkrētu projektu pagaidām vēl nav.

5,6 miljoni latu paredzēti Reģionālās attīstības ministrijai, 8 miljoni latu būs Izglītības un zinātnes ministrijai (arodvidusskolu un augstskolu attīstībai), 10 miljoni latu pašvaldību atbalstam administratīvi teritoriālās reformas realizācijai.

Starp citu, konkrēts datums, kad reforma skaitīsies pabeigta, nosaukts netika, tāpat kā šobrīd nemaz nav zināms, cik īsti pašvaldību galu galā izveidosies, jo, redz, Gulbenes un Kuldīgas rajons varot pārtapt par divām ļoti lielām pašvaldībām tagadējo rajonu robežās.

Ceļu un infrastruktūras attīstība

Paredzēti līdzekļi ceļa celtniecībai no Ludzas līdz Terehovai. Somijā problēma esot līdzīga, tur automašīnu rinda, lai šķērsotu robežu ar Krieviju, esot 50 km gara, pie mums vēl tikai 40 km. Tātad tā ir Eiropas Savienības problēma, ne tikai atsevišķu valstu, jo kravas nāk no visām dalīb-valstīm. Divu vai triju gadu laikā tiks attīstīts un modernizēts robežpārejas punkts Vientuļos, izveidos stāvlaukumus, nostiprinās zemes ceļus, nobrauktuves no galvenajiem ceļiem. 12. decembrī Ludzas rajona padomei jau piešķirti 100000 latu.

Par ceļu būvniecību kopumā

“Latvijas ceļu būvniecības izmaksas bezmaz vai augstākās Eiropā. Igaunijā un Lietuvā ceļus būvē daudz lētāk. Mēs redzam arī ceļu kvalitāti, kura neatbilst kritērijiem, tāpēc jau iepriekšējās Saeimas laikā tika domāts, ka arī būvētājiem vajadzētu uzņemties garantijas. Tas tiks nostiprināts likumā.” Šo jautājumu skatīs nākamā gada pirmajā valdības sēdē. Visa būvuzraudzība jākoncentrē vienā ministrijā, tāpēc vien jauna netikšot veidota.

“Pirmais, ko mēs nodrošinājām nākamā gada budžetā, strādājot šīs valdības sastāvā, pilnu ceļu fondu finansējumu. Šo līdzekļu sadalē valdība nepiedalās. Teiksim, mēs piedalāmies lēmumos, vai būvēt Krāslavā vai Rēzeknē bērnudārzu, vai kādu citu objektu, vai slimnīcu remontēt. To valdība lemj. Kādi rajonā ceļi tiek remontēti, valdība nepiedalās šajos jau-tājumos.”

Varbūt tieši tāpēc praksē visi jaunbūvējamie platie un komfortablie ceļi uz Latgali beidzas kaut kur pie Aizkraukles...
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana

Tā kā tas vistiešākajā veidā varētu samazināt pašvaldību ienākumus, tad valdība ir izvēlējusies citu ceļu. Iedzīvotāju ienākuma nodokli varētu samazināt tikai par kādu procentu gadā. “Tā ir utopija, ka Iedzīvotāju ienākuma nodoklis kādreiz būs 15%,” apgalvoja A. Kalvītis. “Lai sociāli aizsargātu maznodrošinātos iedzīvotājus, svarīgāk ir palielināt neapliekamo minimumu un algas. Tad, kad mūsu uzņēmumi varēs piedāvāt 400 - 450 latu lielu algu, darbaspēks masveidā vairs nedosies uz ārzemēm.” Atbildot uz žurnālistu uzdoto jautājumu par lētā darbaspēka ieplūšanu, premjers apgalvoja, ka ir kategoriski pret un neļaus ievest. Nozarēs, kur trūkst kvalificētu strādājošo, jāievieš jaunas tehnoloģijas, lai varētu iztikt ar esošajiem darbiniekiem. Tajā pašā laikā Labklājības ministrija iecerējusi vienkāršot darba izsaukumu un darba atļauju saņemšanu ārzemniekiem, 12. decembrī MK sēdē jau apstiprināti atvieglojumi darba atļauju saņemšanai.

Akcīzes nodoklis tiks palielināts cigaretēm un degvielai.

Par sociālo nodokli

Šobrīd gandrīz 10% no sociālā nodokļa maksā darba ņēmējs, pārējo — darba devējs. Valdībai padomā ar laiku proporciju izlīdzināt, lai vienādu procentu maksātu abas puses. Tad cilvēki paši kontrolēs atskaitījumus un būs vairāk ieinteresēti. Tā uzskata A. Kalvītis.

Par budžeta deficītu

“Tā nav slikta parādība, taču pie 6% inflācijas ir bīstami vēl vairāk ģenerēt iekšējo patēriņu.” Tas tomēr ir viens no galvenajiem lielās inflācijas cēloņiem. “Ban-kas vienkārši met cilvēkiem naudu pakaļ!” uzsvēra A. Kalvītis. Saņemt kredītu pašlaik tik tiešām nav nekādu problēmu.

Par kontrabandas spirtu

Tieslietu ministrija strādā pie likumu izmaiņām, kur iekšlietu darbiniekiem būs lielākas pilnvaras un iespējas apkarot tā saucamās “točkas”, tomēr strikti jāievēro arī cilvēktiesības, piemēram, kāds kaimiņš joka pēc var uzrādīt jebkuru dzīvokli, un policija nāks ar kratīšanu... “Likumdošanai jābūt sabalansētai.”

Sociālā vide ir vainīga. “Tie, kas ved, tie, kas pērk, tie, kas dzer, tie, kas skatās un neko nedara. Šo vidi nevar vienā rāvienā izmainīt,” uzskata A. Kalvītis. “Bet robežu sakārtosim!”

Ziemassvētku priekšvakarā premjerministrs Aigars Kalvītis mūsu valsts iedzīvotājam novēlēja nezaudēt uzņē-mību un pārliecību par savām spējām.

Ērika STEPIŅA