Pavasarī sējam un ceram. Rudenī novācam ražu un.... atkal ceram. Uz jaunu pavasari. Prieks ir mijiedarbībā: ko pavasaris sola un ko rudens sniedz. Dārzā un dzīvē. Kāda dīvaina sajūta. Iedomāsimies sauli, kura mūžīgi mirdz, tā atnāk ar sudrabu rokā. Mēs zinām - rīt varbūt snigs. Jau varam sajust sniega pārslas. Sadzirdēt ziemas valsi. Iedomāsimies takas, kas ved uz skolu, kas jau klātas ar sniegpārslām. Ak, šī diena, cik prieka un mulsuma tā sagādā mums - divpadsmitajiem. Oktobrī Dagdas vidusskolas aktu zālē skaistas mūzikas pavadījumā ienāca četras divpadsmitās klases. Visu divpadsmito sejās redzams satraukums par to, lai viss labi izdotos.
Žetonu vakars ir viens no svarīgākajiem notikumiem par godu divpadsmitajām klasēm, kuru rīko vienpadsmitās klases.
“Laimīgi!” mums vēlēja vienpadsmitie. Vēlot laimi, mums deva savu svētību līdzi, lai piepildītos cerības un ilgas, kas ved uz galamērķi, lai viss paveiktos, kā nodomāts, lai pārvarētu grūtības un šķēršļus!
Mēs agrāk bijām dzirdējuši sarunas, kurās bija minēts: “Mācīties skolā”. Pienāca skolas laiks. Nekad nebijām iedziļinājušies šī vārda īstajā nozīmē. Tagad paši mācāmies skolā, un nemaz neliekas tik slikti, jo jau saprotam, ko tas nozīmē. Bijām to iedomājušies kā braucienu ar vilcienu no viena punkta līdz otram, ar vai bez pārsēšanās.
Nevarējām zināt, cik ilgi braucām, jo pulksteni nekad nekur redzēt nedabūjām. Kad vilciens apstājās, mums pavēlēja paņemt mantas un izkāpt. Bet tad iekāpt citā vilcienā. Katra nākamā atrašanās vilcienā kļuva arvien interesantāka un aizraujošāka. Nu, lūk, esam nonākuši līdz 12. vilcienam.
Katrā vilcienā ar mums kopā ir uzraugi, kuri mūs māca, kā izturēties - ko drīkst un nedrīkst, kuri vienmēr māk pateikt labu vai kādu skarbāku vārdu par mūsu darbiem. Šie uzraugi ir mūsu skolotāji.
Katram skolotājam ir 104 personīgās dienas gadā. Tās sauc par sestdienām un svētdienām. Mēs novēlam, lai šajās dienās jūs nedomātu par saviem darba pienākumiem un veltītu laiku sev. Žetonu vakars mums atgādina, ka ir palicis pavisam neliels posms un vidusskola būs pabeigta. Divpadsmitajiem sāksies jauna dzīve.
Cilvēkam ir svarīgi apstāties un padomāt, novērtēt pagājušo, pašreizējo un iespējamo. Tam, kurš kopis dārzu, rudens ļauj izbaudīt augļus. Arī sava darba augļus. Mēs esam kā zemē likta sēkliņa, pateicoties ūdenim, saulei un dārznieka rūpēm, pa šo laiku uzdīgusi un nobriedusi. Gaidīšanas laiks nav velts. Dabas nemainīgais cikls sniedz optimismu - nekas nebeidzas un nesākas, tikai turpinās, un mūsu pieredze bagātinās.
Vēlamies pateikt paldies vienpadsmitajiem un viņu audzinātājiem, kā arī visiem, kas piedalījās vakara organizēšanā, par aizkustinošo un skaisto pasākumu.
Olga SIMAGINA, Dagdas vidusskolas 12.c klases skolniece
.jpg)
04.07.2025.JPG)
