Uz tikšanos ar 9. Saeimas deputātu Gunāru Upenieku Aulejas tautas nama zālē sapulcējās gandrīz visu mūsu rajona pašvaldību vadītāji. Vēl pirms šī pasākuma Aulejas pagasta priekšsēdētājs Aivars Umbraško žurnālistiem sacīja: “Šad tad dzirdamas aizkulišu runas, ka, redz, Gunārs tagad ticis Saeimā, kur diez vai viņš mūs redzēs un atcerēsies. Šīsdienas tikšanās ir pretstats šīm runām: pirmais, ko dara mūsu deputāts — ievāc maksimāli daudz informācijas par situāciju pašvaldībās. Viņš brauc arī runāt par tām iespējām palīdzēt, kādas viņam ir, jo pašvaldībām ir daudz un dažādi projekti, katra pašvaldība strādā pie kāda jautājuma. Kā tikšanās organizatori esam lūguši, lai katras pašvaldības priekšsēdētājs atved līdzi pašu lielāko problēmu un gatavo projektu, ko viņš gribētu tūlīt realizēt.”
G. Upenieks zālē ienāca ar smaidu. Kas gan būtu domājis, bet pirmo un faktiski vienīgo pārmetumu Upenieka kungs izpelnījās tieši par reto smaidīšanu! Pēc aulejiešu domām, uz izteikti dzīvespriecīgā blakussēdētāja Ščerbatiha fona Saeimas krēslā Gunārs izskatās pārlieku drūms, tieši tālab vietējās pamatskolas audzēkņu īsais priekšnesums bija ar milzīgu humora devu.
“Starp nebeidzamajām problēmām dzīvē ir patīkami notikumi,” tikšanās dalībniekus uzrunāja A. Umbraško. “Šeit es domāju mūsu kolēģi Upenieka kungu, kurš tagad Saeimas deputāts un atrada laiku ar mums tikties. Nekas īpašs programmā nav paredzēts, vienkārši Upenieka kungs lūdza, lai mēs savas vajadzības saliktu kādā loģiskā secībā: ko darīt pirmām kārtām, ko pēc tam. Bet vispirms vārds ciemiņiem — mums pieteikušies īpaši ciemiņi. Kas gan mūs, nopietnus cilvēkus, var labāk uzjautrināt, ja ne skaistas sievietes, uz kurām skatoties, atplaukst sirds un aizmirstas ķibeles. Vārds īpašām sievietēm!
Pēc koncerta Saeimas deputātam bija iemesls smaidīt atkal. Viņš uzzināja, ka šeit palikušie cilvēki ne tikai aprunā un skauž, bet arī prot novērtēt savu balsojumu. Kad vienā no Krāslavas ziedu veikaliem aulejieši izvēlējušies deputātam ziedus, pārdevēja ieteica pirkt tieši dzeltenas krāsas puķes, uzsverot, ka tieši tā ir Upenieka kunga mīļākā krāsa. Šī negaidītā sirsnība pircējus saviļņoja līdz sirds dziļumiem.
Reizē ar ziediem viesim tika pasniegta kāda zīmīga dāvana. Savulaik, pirmsvēlēšanu kampaņas laikā kādā tikšanās reizē Aulejā ar pagasta iedzīvotājiem, kuru rīkoja Aulejas ZZS nodaļa, puslīdz nopietni, puslīdz jokojot G. Upeniekam tika ieteikts iekļūt Saeimā. Atbildot uz to, ja tā tas notiktu, viņš apsolīja savu pirmo kā Saeimas deputāta vizīti tieši aulejiešiem, tie, savukārt, apsolīja Upenieku sagaidīt ar zaļu paklāju un orķestri. Visi solījumi tika izpildīti.
Vietējās pamatskolas direktore Vita Pitrāne mudināja G. Upenieku biežāk braukt ciemos: “Lasījām avīzēs, kā Gunāru pavadīja uz Saeimu un visu laiku viņam kaut ko lūdza. Apspriedām to savā starpā — ka tik nesanāk tā, ka katra tikšanās reize pārvēršas par kādu lūgšanu un prasīšanu, un viņš sāk baidīties no tā, jo ir mūsējais. Nolēmām, ka šī būs pirmā un pēdējā reize, kad vismaz Aulejā runāsim par nopietnām lietām un projektiem. Savus lūgumus varam nosūtīt viņam uz Saeimu vēstulē, bet pie mums lai brauc vienkārši ciemos, atgūt spēkus.”
Tālāk jau viss bija nopietni. Klātesošie vēlējās uzzināt, kas darās valdībā, kādas perspektīvas novadu veidošanā, cik nopietni var domāt par ūdenssaimniecības attīstības un citiem ilgtermiņa projektiem, kas sagaidāms autosatiksmes jomā, kā būs ar ceļiem un izglītību? Saeimas deputāta G. Upenieka pirmie vārdi nekādu lielo optimismu neviesa: “Aizritējušas tikai pirmās darba nedēļas, tālab neko daudz vēl nevaru pastāstīt. Tomēr jau man nākas saņemt un redzēt dažādus pieteikumus, lūgumus palīdzēt. Gribu ar jums vienoties, lai būtu kāda sistēma. Nepietiek ar pliku vēstuli, apakšā jābūt projektam. Otra lieta, kura visiem jāsaprot: Saeimā ir ļoti konkrēti nodalīts, kas ir pozīcija un kas — opozīcija. Tur vairāk nav nekādu variantu, kā balsot un par ko balsot. Tas ir ļoti strikti noteikts...”
Juris ROGA