Mēbeļu salons ciematā

Ne bez humora novērtējusi fotogrāfiju, viņa piekrita nopietnam dialogam, kas notika... lauku mēbeļu veikalā. Pirmā informācija mazliet šokēja: Iveta Leikuma ir īsta rīdziniece, un gandrīz viss viņas mūžs aizvadīts galvaspilsētā. Pedagoģes stāžs — pusotra gadu desmita, divpadsmit gadu nostrādāts biznesā. Uzvārds zīmīgi liecina par senču latgaliskajām saknēm. Leikumi ir ļoti izplatīts uzvārds Izvaltas pusē. Gēni ir dzīvīgi, un Iveta atklāti atzīstas, ka nezināms spēks viņu jau sen vilināja uz laukiem. Ko nevar sacīt par vecāko meitu Alisi, kura iegūst muzikālo izglītību Rīgā. Iveta pateica šādus vārdus: “Mēs esam dažādas. Alisei ļoti patīk galvaspilsētas dzīve, tomēr viņa labprāt ciemojas laukos. Turpretim es esmu pilnīgā sajūsmā par Latgali un laiku pa laikam apciemoju Rīgu, lai aizietu uz teātri...”

Izjutusi interesi par uzņēmējdarbību, Iveta pakāpeniski pārliecinājās, ka bez pietiekama starta kapitāla vieglāk ir izvērsties nomalē: galvaspilsētā, kur dzīve ir dārga, visas biznesa nišas sen aizņemtas. Viņa sāka ar viensētas pirkšanu Skaistas pagastā, kur viņai palīdzēja māsīca Antonija Vecele. Domājot par pašnodarbinātību, bijusī pilsētniece uzreiz noskatīja bijušās ēdnīcas tukšo ēku. Tad palīdzēja gadījums un labi draugi no Dānijas. Lai lauku māju labiekārtotu, Iveta devās tālā ceļā uz Rietumiem. Iegādājoties mēbeles sev, intuīcija biznesa sievietei lika saprast, ka vest mazu daudzumu, tas nozīmē kaitēt sev. Te arī dāņi atbalstīja: lietoto mēbeļu komisijas veikali pašlaik visur populāri. Atgriezusies mājās, Iveta sāka nomāt telpas no firmas “Krāslava D”, tā Skaistā pirms pusotra gada tika atvērts mēbeļu salons. Prece izrādījās pieprasīta, bet darbs “pēc pasūtījuma” iedvesa pārliecību. Iveta nodrošināja darbu ne tikai sev, bet arī otrai pārdevējai, grāmatvedei un menedžerim dānim, kurš nodarbojas ne tikai ar mēbeļu piegādi, jo, paplašinot darbības sfēru, veikals “Raibums” sāka pārdot Dānijas ražojuma lauksaimniecības tehniku, kuru aizvien vairāk pieprasa Latgales zemkopji. Jau realizēti divi traktori, daudz arklu, sējmašīnu. Pārliecinājušies par rietumvalstu ražojuma lauksaimniecības mašīnu priekšrocībām, zemnieki ievērojami palielina pasūtījumus. Pagājuši tie laiki, kad mūsu cilvēki dzinās pēc lētām precēm, uzskata mana sarunbiedre, kura ar pārliecību raugās rītdienā.

Skaidrs, ka biznesa sieviete visu laiku ir aizņemta. Pat mūsu īsās sarunas laikā pastāvīgi zvanīja mobilais telefons, bet veikala logu priekšā stāvēja automašīna, ar kuru salona saimniece izvadā mazgabarīta mēbeles. Uz atvadām Iveta uzsvēra, ka nemaz nav kļūdījusies un rīkojusies pilnīgi pareizi, kad izvēlējās dzīvi laukos: “Skaista daba, labestīgi, atsaucīgi cilvēki, dēlēnu Sašu izdevās iekārtot bērnudārzā. Mana sirds ir mierīga.”

Aleksejs GONČAROVS