Ar vējiņu!

Tikai padomju laiku ražojuma tehniku nomainīja lepnie Japānas, Vācijas un ASV ražojuma krosa motocikli, kurus nosaukt tikai par pārvietošanās līdzekli būtu liekulīgi. Pēc mūsdienu mērauklām tā ir greznība, kas nav pieejama visiem. Ja galvaspilsētā “vēja brāļi” joņo ar fantastiskām divriteņu mašīnām, kas maksā desmitiem un simtiem tūkstošu dolāru, tad starp jauniešiem, kuriem līdzekļi ir pieticīgāki, īpašu popularitāti iemantojuši cenas ziņā pieejamie Japānas krosa motocikli.

No ticamiem avotiem ir zināms, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā reģistrēti 733 jauni motocikli, kas ir divas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā, kad reģistrēti bija 362 jauni dzelzs kumeļi.

Par vispopulārākajām motociklu markām šogad kļuvušas “Yamaha” (116) un “Honda” (105).

BaikeriInteresanti uzzināt, ka ne tikai lielpilsētu jaunieši aizraujas ar moderniem motocikliem, šī tendence strauji izplatās arī provincē. Pēdējā brauciena laikā pa rajonu kompetenti cilvēki man pateica, ka Ezerniekos parādījusies gandrīz jauna “Yamaha”. Protams, es nenoturējos no vilinājuma tikties ar Japānas ražojuma motocikla laimīgo īpašnieku, bet desmitās klases audzēknis Aigars Beinarovičs izrādījās interesants sarunbiedrs. Puisis sapņo kļūt par inženieri, viņš īpaši aizraujas ar aviāciju. Tas ir perspektīvā, bet pagaidām jauneklis sapņo par personīgo divu riteņu transportu. Pirms gadiem trim, kad Beinaroviču ģimene apmeklēja lauksaimniecības izstādi Viļānos, Aigaram ļoti iepatikās skuters. Toreiz tēvs apsolīja dēlam: “Ja labi mācīsies, nopirkšu motorolleru.” Vēlāk, kad ģimeni, kura dzīvo Ezerniekos, apciemoja tehniskajos jautājumos kompetents viesis, tēvocis Pēteris, viņš kategoriski iebilda pret skutera pirkšanu, jo lauku ceļu apstākļos daudz praktiskāks ir motocikls. Šim argumentam piekrita gan pats Aigars, gan arī viņa tēvs, bet ģimenes apspriedē tika nolemts izvēlēties krosa motociklu. Tēvocis izrādījās lietišķs cilvēks un pats sameklēja Vācijā ļoti pieklājīgu populārās firmas “Yamaha” motociklu. Tā Ežezera krastā parādījās pirmais Japānas ražojuma zils krosa motocikls. Lai gan dzinēja tilpums ir 125 cm3, taču par ekonomiskumu pat runāt nav ko. Nobraukums tikai 5000 kilometru, un, spriežot pēc visa, ir redzams, ka divriteņu mašīna bija teicamās rokās. Iedarbināšana notiek gan ar mehānisko, gan ar elektrisko starteri. Pašlaik Aigars patstāvīgi gatavojas autovadītāja tiesību eksāmenam. Arī viņa draugam Jurim vecāki sola nopirkt motociklu, un divatā puiši jau pašlaik plāno uzsākt ceļojumus: sākumā pa Latgali, pēc tam dosies arī kaut kur tālāk. Viņiem, protams, būs ar zīmējumiem izrotātas ādas jakas un visi pārējie mūsdienu atribūti. Baikeriem patīk pievērst sev uzmanību.

Aigara prieks man ir labi saprotams, arī es, kad biju jaunāks, izmēģināju visus padomju ražojuma modeļus, nomainīju piecus motociklus. Kā braukšanas pa sliktiem ceļiem cienītājs par vislabāko uzskatu motociklu “IŽ-Plaņeta”. Gana pabraukājis pa Latvijas un Baltkrievijas ceļiem, kā lietpratējs varu apgalvot, ka brauciens ar vējiņu pie motocikla stūres nekādi nav salīdzināms ar komfortablo autotūrismu. Adrenalīns ir nepieciešams jebkurā vecumā, bet jaunībā jo īpaši! Tikai ne uz mirkli nedrīkst aizmirst par satiksmes drošību: mūsdienīgais ātrgaitas krosa motocikls ir visbīstamākais transporta veids, bet ceļš nepiedod pat vismazākās kļūdas. Atcerieties to vienmēr, iesācēji “vēja brāļi”!

Aleksejs GONČAROVS