Medības ar Latvijas čempionu

MedniekiNevajag būt nemaz ļoti pieredzējušam medniekam, lai piekristu tam, ka labi strādājoša suņa balsi var salīdzināt ar ievērojamākā operdziedātāja balsi. Arī šajā uzņēmumā redzams, ka medību prieku pēc veiksmīgā šo rindu autora šāviena izpauž ne tikai mednieki, bet arī viņu neatņemamais draugs Rokijs.

Ja rakstīt par pašu medību norisi, tad, protams, tās bija veiksmīgas. Ne jau bieži tiek nomedīti aļņi ar tādiem ragiem. Man kā medniekam ar 40 gadu pieredzi tie ir tikai otrie labākie ragi, un abi aļņi tika nomedīti dzimtajās vietās. Tā ka te arī tēma pārdomām.

Vēl jau šajās medībās veiksmīgi šāvieni bija arī Ernestam Plotkam, Antonam Unzulim, Igoram Valteram, Jānim Dzalbam, Pāvelam Bulam, Pēterim Ledakam. Izcili trāpīgs bija Edgara Augustova šāviens, kurš ar vienu lodi nogāza zaķi. Protams, neiztika arī bez “pūdeļa”. Noteikti jāuzraksta par mūsu kolektīva vecākajiem medniekiem Viktoru Ivanovski (kolektīva ilggadējais vadītājs) un Vladislavu Isaku. Abi viņi piedalījās kolektīva dibināšanā pirms piecdesmit diviem gadiem. Neskatoties uz saviem gandrīz astoņdesmit gadiem, viņi spēj ne tikai stāvēt uz masta, bet arī dažu labu mastu izdzīt, un arī piedalīties visos gan starpmedījumu, gan pēcmedījumu pasākumos. Vai tik viņi nav visvecākie mednieki (strādājošie) rajonā vai pat valstī! Labestīgi, apskaužama veselība uz izturība. Liekas, ka to var iegūt, tikai bieži saskaroties ar dabu. Te der padomāt tai daļai jaunatnes, kura savu brīvo (un ne tikai brīvo) laiku pavada pie datoriem, diskotēkās un bāros. Vai tad masta izdzīšana nav labāka par jebkuru diskotēku? Vai pēc veiksmīgām medībām pasēdēt medību draugu pulkā, paklausīties pieredzējušu mednieku stāstos nav labāk nekā sēdēt bārā? Paldies Dievam, mūsu kolektīvā un cik zinu kaimiņu kolektīvos ir jauni mednieki.

Ne dūnu, ne spalvu — medniekiem! Ne asakas — makšķerniekiem!

Viktors LITVJAKS, medību kolektīva “Asūne” mednieks