Trīs esejas par draudzību

Katrs no cilvēkiem meklē sev to labāko draugu, ar kuru varētu justies labi un nepiespiesti. Bet kā zināt, ka tieši šis cilvēks, nevis kāds cits, ir tavs labākais draugs. Pasaulē taču nav sastādītas tādas formulas, pēc kuras varētu noteikt, kurš ir un kurš nav tavs labākais draugs. Pasaulē ir izgudrota tikai viena matērija, kura spēj to noteikt — tava sirds. Tieši sirds mums pačukst par cilvēka patiesumu. Tā mums ļauj saņemt to siltumu, ko sniedz citi, un atbildēt uz to. Sirdsbalss nekad neliks tev vilties, tā vienmēr zina labāk.
Draugi ir jāsargā. Tie ir tikpat svarīgi kā ģimene. Ja tevi nesaprot un neuzklausa ģimenē, tu vienmēr vari vērsties pie draugiem. Draugs tevi izglābs, viņš liks tev justies labi, tu būsi īpašs vienmēr, tāpat kā tavs draugs būs īpašs tev. Aizdomājies, cik tas ir lieliski, ka tev ir labākais draugs. Tev uzreiz ir par vienu radniecīgu cilvēku vairāk. Būt bez labākā drauga nozīme justies vientuļam un pamestam. Labākais draugs nozīmē to pašu ko skābeklis, bez viņa dzīvot ir neiespējami.
Kā mēs izturamies pret draugiem? Dažkārt ļoti slikti un riebīgi, bet draudzības vērtību mēs saprotam tikai pēc drauga aiziešanas...

Sandra KOSAČA

* * *

Domāju, ka vārdam draudzība nav izteiktas definīcijas. Katrs ar šo vārdu izprot kaut ko citu, bet tomēr kaut ko līdzīgu. Draudzība var pastāvēt starp diviem un vairāk cilvēkiem. Bet par draudzību to var saukt tikai tad, ja šie cilvēki, kas viens otru sauc par draugu, ir atklāti viens pret otru, neapceļ, nemānās, neaprunā viens otru, starp viņiem nepastāv sacensības, viņi ir vienoti. Runājot par īstu draudzību. Ja vienkāršā draudzībā ir atklātība, bet ir lietas, ko var neteikt, tad īstā draudzībā, starp īstiem draugiem parasti nav noslēpumu. Draudzība ir ļoti svarīga mūsu dzīvē. Draugi mūs apsveic, ja kaut kur paveicies; tie mūs mierina, ja noticis kas bēdīgs. Tie sagādā mums prieku un remdē mūsu bēdas. Draugiem var uzticēt noslēpumus un klausīties viņējos. Draugi vienmēr izdomās kaut ko jautru, lai nebūtu garlaicība. Tikai ar draugiem tu vari runāt līdz vēlam vakaram, nemanot, ka ir jau vēls. Draugi vairo viens otra pašapziņu. Draugi ir viena no mūsu dzīves nozīmīgākajām sastāvdaļām. Un tu vari vienmēr zināt, ka tevi mīl ne tikai tava ģimene, bet arī tavi draugi!
Tomēr tas viss nenāk viegli. Draudzība ir jākopj kā puķe. Ja to nelaistīs un nekops, tā neaugs un neziedēs. Tāpat arī draudzība, kurai tu nepievērs uzmanību, agri vai vēlu iznīks. Tad visu glābt būs jau par vēlu. Nav viegli pārvarēt kautrību, uzklausīt problēmas, zvanīt vai rakstīt, kad tam nemaz nav laika. Jāprot piekāpties, kad nemaz to negribas, bet zini: draugi tavu pacietību atlīdzinās ar plašu draugu loku. Kurš gan nevēlēsies draudzēties ar cilvēku, kuram ir daudz un labi draugi!
Draudzība ir bezgala liels svētums, kas pelna ne tikvien sevišķu cieņu, bet mūžīgu slavināšanu. Un draudzība, kas ir saprātīga māte augstsirdībai un godīgumam, māsa pateicībai un cilvēkmīlestībai, bet ienaidniece naidam un skopumam, vienmēr ir gatava, negaidot lūgumu, varonīgi dara to, ko vēlētos, lai dara viņas labā. Taču draudzības svētības pilnais spēks mūsdienās ļoti reti parādās cilvēku vidū, un vainīga tur ir mirstīgo nožēlojamā, kaunpilnā mantkārība, kas, skatīdamās tikai uz savu pašlabumu, izdzinusi draudzību mūžīgā trimdā uz visattālākajām zemes robežām. Kāda mīlestība, kādas bagātības, kāda radniecība liktu atbalsoties sirdī kaislībai, asarām un nopūtām ar tādu spēku, ja ne draudzība?

Andra BALULE

* * *

Draudzība ir sapnis katram, bet mūsu draudzība ar Katju ir sapņu vietā. Atceries to brīdi, kad mēs iepazināmies? Es domāju, ka jā!
Tā diena bija saulaina un saules stariem vīta, un Dievs tur debesīs pavēlējis eņģeļiem: “Pārstāj raudāt, ir satikušies divi draugi!” Mūs ir centušies ar viņu izšķirt — tas neizdosies nevienam, mūsu draudzība ir stiprāka par visu, par saules uzliesmojumu, par zibens šautru lielo spēku, pat par lielo vētru, kas plosās visapkārt.
Mūs neizšķirs neviens, nekad, jo mēs esam kā divi koki, kas mūžam savas saknes kopā vīs, ja pat strautiņš mūsu vidū tecēt tecēs. Mūsu sirdis, mūsu draudzību neizšķirs neviens, jo nav vēl tādu spēku, kas būtu spējīgs draudzību uz pusēm plēst. Mūsu draudzībā ir viss: gan uzticība, gan izpalīdzība, gan viss labais, kas ir cilvēku sirdīs. Mūsu draudzība ir piemērs visiem, jo tā ir izcietusi daudz un izturējusi visus pārbaudījumus. Mēs ar viņu esam viens vesels, kurš nebūs izšķirams, un mūsu strīdi, ne biežie, padara mūs stiprākus un draugus labākus.
Paldies tev, draugs, par to, ka tu esi!

Olga BUHALOVA