Vai celtniecības bums?

Visur, pilsētās un laukos, pašlaik ir jūtamas atjaunotnes pazīmes. Krāslavā ar Dieva un cilvēku palīdzību tuvojas nobeigumam vecticībnieku baznīcas būve. Pat neticas, ka arī Meža kapos virzās uz priekšu kapličas celtniecība, kuru bijušie pilsētas vadītāji izstiepa uz vairāk nekā desmit gadiem. Iepriecinātie krāslavieši tagad adresē domei pamatotu jautā-jumu: vai mēs paspēsim līdz ziemai apjumt šo kapsētas ilgās celtniecības objektu? Dagdā par IeM līdzekļiem tiek rekonstruēta ēka pilsētas centrā policijas vajadzībām. Gan Krāslavā, gan Dagdā pienācīgi tiek sakārtotas dzīvojamās mājas un ēkas, kurās atrodas tirdzniecības iestādes, ofisi un servisa nozīmes objekti. Nesnauž arī lauki: šogad vien par Eiropas līdzekļiem tiek būvēts 200 piena telpu! Atjaunotās saimniecības ēkas liek viensētniekiem un ciematu iedzīvotājiem pievērst uzmanību savu māju un dzīvokļu uzturēšanai, kas pēdējos desmit gados ir nolietojušies. Mūsu laikrakstā nesen tika minēts piemērs, kad mūsdienīgie sarkanie jumti, kas raksturīgi kūtīm, tagad sedz arī mājas. Skaidrs, ka saimnieks, kurš ciena sevi, nepieļaus, lai māja izskatītos sliktāka par piena telpu vai jauno kūti, kur mauj govis vai pieņemas svarā bekoncūkas.

Būve1Lai tuvāk iepazītos ar aktuālo tēmu, es vērsos pēc konsultācijas pie Antona Monska, kurš vada firmu “Rumba centrs”, kas tirgojas ar būvmateriāliem. Ar visai lielu pieredzi komercdarbībā “Ezerzemes” pastāvīgais reklāmas klients apgalvo, ka pēdējā laikā patiešām vērojams celtniecības bums. Tāpēc vien veikals Tirgus ielā tik tikko spēj apmierināt visus pieprasījums. Pat būvmateriālu cenu kāpums neaptur, bet gan aktivizē pircēju pieprasījumu. Preču sadārdzināšanos Antons izskaidro ne tikai ar energonesēju cenu celšanos. Celtniecības bums vērojams arī kaimiņvalstīs, no kurām Latvija saņem ļoti pieprasītus celtniecības komponentus. Piemēram, pēdējā laikā vien cements kļuvis dārgāks par pieciem, bet gāzbetona bloki — par septiņiem astoņiem procentiem. Nav nekādu cerību apturēt inflāciju, kas pirmām kārtām izraisa cenu kāpumu. Monskis, zinot situāciju, norā-da, ka kopumā dzīves kvalitāte uzlabojas. Pēdējos divos gados pilsētnieki aktivizējušies: re-montē gan atsevišķas mājas, gan labiekārtotus dzī-vokļus. Ievērojami vairāk tiek pieprasīta santehnika, elektrotehnika un dažādi mehānismi, kas atvieglo celtnieka un remontstrādnieka darbu. Daudzi taču veic rekonstrukcijas darbus pašu spēkiem un ne jau labas dzīves dēļ: īstus celtniecības specialitāšu meistarus tagad dienā ar uguni nesameklēsi. Vieni devušies peļņā uz Rīgu, citi — uz plaukstošām Eiropas Savienības valstīm. Tā ka celtniecības bumu zināmā mērā aizkavē kadru problēma. Valsts arodizglītības sistēma krasi atpaliek no augošā pieprasījuma darba tirgū. Šajā sakarā būtu vienkārši naivi runāt par bezdarba tēmu Latgalē.

BūveVēl viena lieta, ko gribu sacīt. Vēl ne tik tālajos padomju laikos cilvēkiem bija stingri jāievēro reglamenta instrukcijas. Vispārējās nivelēšanas sistēma vairāk par nāvi baidījās no privātīpašnieciskajām tendencēm. Lūk, kādēļ mūsu privātīpašums tolaik nepārsniedza 6 ārus, pat dārza mājiņu celtniecība sagādāja lielas grūtības tiem, kuri sapņoja kļūt par vasarniekiem. Tagad ir citi laiki: jaunus objektus pilsētnieki un zemnieki ceļ krietni retāk, taču tas ir pavisam cits vēriens un kvalitāte: priekšplānā tiek izvirzīta oriģinalitāte. Dzīvojamo māju, kā arī interesantu pirtiņu (attēlā) es atradu tepat blakus — Krāslavas pagastā. Citās fotogrāfijās redzama vecticībnieku baznīcas un kapličas celt-niecība Krāslavā, kā arī policijas iecirkņa ēkas būve Dagdā.

Aleksejs GONČAROVS