Dagdas TV vada vēsturnieks

J. Platacis ir dzimis un izaudzis Dagdā, mācījies Dagdas vidusskolā, augstāko izglītību ieguvis Latvijas Universitātē — vēsturnieks. Zināmu savas dzīves posmu viņš strādāja apgūtajā specialitātē, vienīgi pēdējā darbavietā pilsētas bāriņtiesas priekš-sēdētāja amatam saistība ar vēsturi praktiski nav rodama. Stājoties Dagdas televīzijas studijas direktora amatā, televīzijas virtuve J. Platacim nav pilnīgi sveša — savulaik viņš ir strādājis par žurnālistu Dagdas TV tās iepriekšējās direktores Zanes Cvetkovas vadībā, bet viņas dekrēta atvaļinājuma laikā pusgadu bijis direktora pienākumu izpildītājs. Par sevi J. Platacis stāstīja skopi, praktiski visa mūsu saruna ritēja par televīziju.

— Konkursantam bija jāraksta pieteikums, kurā jāpauž savas domas par pašreizējo situāciju televīzijā un tās turpmāko attīstību, stāsta J. Platacis. Es paudu savu viedokli, ka Dagdas TV ir guvusi zināmu atpazīstamību Dagdas novada publiskajā telpā. Dagdas TV skatās, jo katram cilvēkam interesē notikumi, kas ir viņa novadā, apkārt viņam, tuvāk viņam. Republikāniskā televīzija, radio, avīzes parāda globalizētu viedokli — no tāda redzespunkta. Ja arī ir kāds sižets no reģiona, tad tas ir pielāgots, saīsināts, apstrādāts. Dagdas televīzija izplata informāciju, kas nav tik “saspiesta”, mēs izplatām informāciju, kas ir rāma, kas ir mūsu cilvēkiem vairāk saprotama, jo mums ir cits dzīves ritms. Savukārt, lielpilsētā ir cits dzīves ritms. Mums nav jāpielāgojas un jākopē kaut kādi standarti, kas ir šiem lielajiem masu medijiem. Mums ir sava vieta, kamēr mums ļaus augstākstāvošās instances: Nacionālā radio un televīzijas padome vai kādas citas, kas kontrolē mūsu darbu, tikmēr mēs darbosimies.
Uzskatu, ka Dagdas televīzijai kā pašvaldības iestādei ir jābūt arī nozīmīgai novada kultūrvides atspoguļotājai, veidotājai un arī tās ietekmētājai. Šis aspekts manā pieteikumā bija uzsvērts.

— Vai varam gaidīt pārmaiņas programmu satura ziņā?

— Runāt par pārmaiņām programmu saturā ir ļoti agri, jo man dziļāk jāiepazīstas ar iestādes iespējām. Tās ir tādas, kādas ir: ir konkrēts budžets, ir noteikts kadru skaits, ir arī jāievēro sezonālais princips. Piekritīsiet, ka noteikti ir atšķirības skaitļos, cik cilvēku skatās TV vasarā un cik — ziemā. Tādēļ ir doma ziemas periodā atteikties no raidījumu atkārtojuma, bet turpināt to darīt vasarā. Ziemā cilvēki varbūt velta vairāk laika televīzijai un noskatās vairāk viņu interesējošu raidījumu, atkārtojums vairs nav interesants. Vasarā cilvēki lielākoties ir kustībā, daudz strādā un varbūt nepaspēj noskatīties visu, ko vēlētos. Tad atkārtojumam ir nozīme.

— Ja nebūs atkārtojumu, kas būs vietā?

— Mums ir sadarbība ar Krāslavas TV, domāju, ka veidosies sadarbība arī ar reģionālo Rēzeknes TV. Apmainīsimies programmām, skatīsimies, cik un kas no piedāvātā būs vajadzīgs.

— Veiksmi jaunajā amatā.

Juris ROGA