Mežu kooperācija

img

Šodien mūsu sarunbiedrs ir Valērijs Drozdovs, kurš dzimis Kuldīgas rajonā. Viņam ir tirdzniecības flotes stūrmaņa diploms, bet dvēselē viņš ir zemnieks. Pēc 12 gadus ilgajiem jūrasbraucieniem atgriezās mājās, bet precīzāk senču dzimtenē - Latgalē. 1994. gadā reģistrēja zem-nieku saimniecību “Muižnieki”, kur dominējošais virziens ir mežkopība. Pirms diviem gadiem nodibināja mežsaimnieku apvienību “Krāslava”, bet līdz tam viņam bija ilggadēja pieredze sabiedriskās saimniecības “Latgales mežu saimnieks” vadīšanā.

- Pastāstiet par mežsaimnieku kooperāciju? Tāds bija mans pirmais jautājums mežkopim pēc aicinājuma.

- Pirms desmit gadiem, kad es nolēmu izveidot mežsaimnieku apvienību, šo nepieciešamību diktēja informācijas deficīts, paaugstinoties gan starpnieku, gan meža pārstrādātāju interesei par meža produkciju. Sīkīpašniekam ir ļoti grūti aizstāvēt savas intereses, bet apvienība jau ir juridiska persona. Pat sākuma posmā man izdevās apvienot apmēram 50 kooperatoru, turklāt vēl mūsu palīdzību izmantoja vesels simts ieinteresētu personu, kuras jau varēja izmantot kvalificētus komercinformācijas avotus. Pietiekami atcerēties, ka pat toreiz, piesaistot mežsaimniecības speciālistus, mums divas reizes nedēļā izdevās sniegt bezmaksas konsultācijas.

- Cik es saprotu, jūsu apvienība strādā atbilstoši saimnieciskā aprēķina principiem. Par kādiem līdzekļiem?

- Pirmkārt, pastāv biedru naudas sistēma: 5 lati gadā. Otrkārt, mums izdevās aizstāvēt projektu, tādējādi mēs iegādājāmies ofisa mēbeles un nepieciešamo orgtehniku, kā arī mūsdienīgas mērīšanas ierīces, ko izmantojam meža fonda sagatavošanā, bet tie ir maksas pakalpojumi.
Tā jau veiksmīgi sagadījās, ka es strādāju vienā kabinetā ar Tatjanu Isaku, Krāslavas virsmežniecības inženieri konsultanti. Principā mēs taču risinām kopīgu uzdevumu - sniedzam metodisko un praktisko palīdzību privātajiem mežīpašniekiem, kuru skaits Krās-lavas rajonā vien pārsniedz 11000, bet 64% visu mežu ir privātie.

- Kur jūs, profesionāli apsaimniekojot mežus, smeļaties nepieciešamās zināšanas?

- Labu praktisku skolu man deva personīgās saimniecības vadīšana. Plus pašizglītība un tādu mežsaimniecības speciālistu kā Donāts Leikums un Tatjana Isaka pastāvīga palīdzība. Labas partnerattiecības man izveidojušās arī ar citiem Krāslavas virsmežniecības vadošajiem profesionāļiem. Lai cik dīvaini tas būtu, taču Dienvidlatgales reģionā mūsu apvienībai pašlaik ir līdera loma, tāpēc mēs paplašinām robežas, sniedzot konsultatīvo un praktisko palīdzību Daugavpils, Preiļu un Rēzeknes rajona mežu īpašniekiem. Svarīga nozīme te ir Krāslavas virsmežniecības pieredzējušo speciālistu rekomendācijām. Veicamie pasūtījumi meža fonda sagatavošanā - tā ir iespēja nopelnīt naudu mežsaimnieku apvienībai “Krāslava”, kas palīdzēja mūsu kooperatīvam kļūt par pilnvērtīgu saimnieciskā aprēķina struktūru.

- Kā jūs paspējat viens pats tikt galā ar tik pieprasītiem pakalpojumiem?

- Ekonomiskā situācija jau prasa paplašināt štatus, reizēm gadās, ka es viens nespēju izpildīt pieteikumus. Vairākums meža īpašnieku taču vēl ir arī lopkopji un zemkopji. Protams, priekšplānā viņiem ir zemnieku rūpes. Tiem, kuri saimnieko prasmīgi un ar aprēķinu, spraigo darbu sezonas nesakrīt. Meža stādīšana parasti notiek agrā pavasarī, bet kopšanas cirtes - vēlā rudenī. Lai gan mans darbs turpinās visu gadu, štatu paplašināšanas problēma ir kļuvusi par aktuālu, protams, pamatojoties uz saimniecisko aprēķinu. Ziemu es sagaidu ar sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju mājas lapām Internetā. Žēl tikai, ka datorizācija pagaidām vēl nav guvusi plašu izplatību, jo jau pašlaik rīkotās cirsmu izsoles, pamatojoties uz datoru bāzes datiem, dod privātajiem mežsaimniekiem jūtamu labumu.

Apmainoties ar informāciju pa elektronisko pastu, samazinās komercdarījumiem nepieciešamo izejas datu izplatīšanas termiņi. Dators ir nopietns šķērslis negodīgiem darboņiem mežsaimniecības sfērā. Uzsveru, ka kooperatīvā apvienība strādā īpašnieku interesēs. Jau ir gūta pieredze, kad Šķaunē ar mūsu starpniecību realizējamā meža cena privātmežu izsolēs paaugstinājusies par 20%. Ar mežsaimnieku apvienību “Krāslava” labprāt sadarbojas lielas Latvijas kokapstrādes firmas, kas pozitīvi ietekmē izsolē pārdodamo cirsmu cenas. Laba darījumu pārskatāmība pazemina mežsaimnieku apkrāpšanas varbūtību. Par mūsu apvienības autoritāti liecina arī tas fakts, ka mūs pastāvīgi atbalsta gan Krāslavas virsmežniecība, gan arī Zemkopības ministrijas Mežu departaments. Šī sadarbība palīdz mums saņemt visu nepieciešamās informācijas paketi. Izmantojiet mūsu mājas lapu http://mez-saimnieciba.Kraslava.lv, kur jūs atradīsiet atbildes uz daudziem jautājumiem, kas jūs interesē.

Aleksejs GONČAROVS