Sirsnīgas dziesmas par mīlestību un dzimto pusi

... Noteiktā vakara stunda. Brāzmainais rudens vējš pārrāva elektrības vadus un atstāja uzreiz trīs austrumu pagastus bez gaismas, taču Robežnieku tautas namā dega ļoti daudz sveču. Pie sliekšņa es nodomāju, ka romantiskais apgaismojums ir režisoru iecere, taču pagasta vadītāja Ērika Gabrusāne mierīgi paskaidroja: “Nodzisa gaisma, taču jubileju mēs svinēsim, sapulcējušies skatītāji, sabraukuši viesi. Gaidām pārvietojamo vietējo elektrostaciju. Mūsu ansamblim mikrofoni nav vajadzīgi, bet ko darīs Svariņu dejotāji bez skaņu ieraksta?”

Viktorija1Patiešām drīz vien svētku zālē iedegās gaisma un uz skatuves iznāca trīspadsmit svinību gaviļnieču. Sirsnīgas dziesmas trīsbalsīgi tā aizkustināja dvēseli, ka es reizēm aizmirsu fotografēt. Saviļņotie skatītāji zālē ar ilgiem aplausiem pavadīja katru ansambļa “Viktorija” uzstāšanos, kurš atzīmēja savu pirmo desmit gadu jubileju.

Izpildījums a capella ir augsta izpildes līmeņa rādītājs. Dzidrais skanējums panākts gan ilgajos mēģinājumos, gan apstākļu laimīgās sagadīšanās dēļ. Ansamblī dzied divas profesionāles Marija Karole un Tatjana Rāciņa. Starp citu, šis duets vairākkārt izcīnīja godalgotās vietas rajona un reģiona līmeņa mākslinieciskajās skatēs. Latvietes Marijas un ukrainietes Tatjanas uzstāšanās ir reālas integrācijas uzskatāms mikromodelis. Kādreiz pārkrievotajā novadā jau sen pilntiesīgi skan latviešu valoda, arī vietējā skola iet pareizo ceļu, konsekventi un padziļināti apgūstot valsts valodu. Šajā ziņā Robežnieki sen vairs nav Latvijas province.

Kas sakāms par ansambli, tad plašajā jubilejas programmā “Viktorijas” dalībnieces dziedāja dziesmas latviešu, krievu, poļu un ukraiņu valodā. Saskaņā ar scenāriju koncertu laiku pa laikam pārtrauca svinību gaviļnieču godināšana, kuras uzstājās dubultā sastāvā. Galvenais sastāvs šajā nozīmīgajā dienā uzaicināja uz skatuves tās veterānus, kuri stāvēja pie pašlaik populārā un atzītā kolektīva šūpuļa. Ērika Gabrusāne atrada sirsnīgus vārdus katrai dalībniecei, un lielo lauku svētku viesi uzzināja, kāpēc ansamblim dots tik skanīgs un daudznozīmīgs nosaukums. Noskaidrojās, ka skatuves veterāne Viktorija Ivanova, kuras dziedātājas stāžs pārsniedz četru gadu desmitu slieksni, kādu reizi mēģināja atstāt skatuvi. Tieši toreiz ansambļa pastāvīgā vadītāja Marija Karole un visas dalībnieces izteica lielisku ideju: “Mēs nosauksim kolektīvu jūsu vārdā, Viktorija, tikai palieciet kopā ar mums.”

Var tikai minēt, cik daudz pūļu mēģinājumos ieguldīja divi sieviešu an-sambļa sastāvi, lai tas jubilejas vakarā skanētu vienkārši dievišķīgi.

ViktorijaPagasta padomes priekšsēdētāja pasniedza populārajam radošajam kolektīvam ļoti vajadzīgo dāvanu - elektriskās ērģeles, bet katrai dziedātājai - ziedus un aploksnes. Tā kā aploksnes bija bez markām, es sapratu, ka tajās atradās prēmijas. Tas ir tas patīkamais gadījums, kad mēs sirsnīgi atbalstām naudu aploksnēs. Līdzdalība mākslinieciskajā pašdarbībā - tas ir ne tikai saspringts, bet arī sabiedriski svarīgs darbs: lielākā daļa labo darbu balstās tikai uz aktīvu un dedzīgu cilvēku fanātisma.

Kā allaž lielo svētku programmu organiski papildināja ansamblis “Večerinka” no Svariņiem, bet humoristiska aini-ņa par kašķīgo sievu pārliecinoši pierādīja, ka Indrā turpinās teātra tradīcijas.

Apsveikumu un novēlējumu bija atliku likām, tajos netrūka sirsnības un sirds siltuma. Valsts kultūras inspektore Rita Barča pasniedza Marijai Karolei rajona padomes Atzinības rakstu. Pagasta autobusa šoferis Stanislavs Tiško uzjautrināja publika ar šādiem vārdiem: “Cienījamās dziedātājas, jums jāpaplašina savs radošais kolektīvs. Citādi lielajā “Mercedes” salonā jūs varat arī pazust.” Skatuves partneru priekšnesumu laikā jubilāres mainīja skatuves tērpus. Pēc maniem novērojumiem tas notika reizes trīs, kas netraucēja pagasta vadītājai izdarīt šādu secinājumu: “Es paskatījos uz jums un nodomāju, ka vēl viens skatuves tērpu komplekts jums noderēs.”

Aleksejs GONČAROVS