Vadītājs — jauns, kurss — agrākais

Rajona invalīdu biedrība ir neliela, taču, tāpat kā jebkurš darbs, tas balstās uz fanātiķu entuziasma. Septiņus gadus šo sabiedrisko organizāciju vadīja Jeļena Ļebedeva, un tieši pēdējos gados mūsu invalīdi guva daudzas sporta uzvaras reģionālā un pat valsts mēroga sacensībās, bet kopīgie Daugavpils un Krāslavas sporta svētki kļuva par labu tradīciju.

Viss būtu labi, taču Jeļena Ļebedeva ir darbīgs cilvēks, viņa daudz strādā Sarkanajā Krustā, tāpēc arī izteica vēlēšanos nodot invalīdu biedrības vadības grožus citam cilvēkam.

Jaunais vadošā orgāna sastāvs ar izpratni uzņēma šo lūgumu un par rajona biedrības priekšsēdētāju ievēlēja Svetlanu Davidovu. Viņa ir dzimusi Grāveros, bet pašlaik dzīvo Kombuļos, strādāja par šuvēju Krāslavā. No piedāvājuma uzņemties invalīdu biedrības vadību viņa neatteicās un pirmajā intervijā pateica šādus vārdus: “Par to, ka pastāv invalīdu biedrība, es pirmo reizi uzzināju augustā, kad mani uzaicināja uz rajona semināru. Tur es iepazinos ar Svetlanu Vidjakinu, kura man pastāstīja par aktīvu cilvēku ar īpašām vajadzībām labajiem darbiem. Sapulcē daudz tika runāts par sponsoru palīdzību, bet tas ir labestīgas attieksmes pret mums, invalīdiem, pierādījums. Es atbraucu uz šo sapulci ar stingru apņemšanos būt noderīga kopējam darbam un, kad mani ievēlēja valdes sastāvā, nenobijos.

Priekšsēdētājas portfelis man sagādāja pārsteigumu, taču tas ir patīkams. Jeļena Ļebedeva pratusi paveikt ļoti daudz, bet spēcīgais valdes sastāvs vieš cerības, ka iesākto darbu izdosies turpināt. Pagaidām neko daudz nesolu, taču atzīstos, ka šo atbildīgo uzdevumu uzņemos ar vēlēšanos.

Zinu, ka vislielākā nelaime ir vientulība, bet saskarsme invalīdiem ir vislabākās zāles. Kopā mēs esam liels spēks, tāpēc par galveno uzdevumu es uzskatu biedrības rindu paplašināšanu. Sapulcē es redzēju, ka visi valdes locekļi ir aktīvi un darbīgi cilvēki ar augstu atbildības izjūtu. Tāpēc arī piekritu uzņemties vadošo lomu. Izmantojot gadījumu, aicinu visus rajona invalīdus aktīvāk iesaistīties biedrības darbā.”

Aleksejs GONČAROVS