Kā tuvināt bērnus un mūsdienīgos, vienmēr steidzīgos vecākus? Varbūt rast kopējas intereses? Tā mēs arī izdomājām. Mēs (skolas padomes pārstāvji) esam tas mazais kolektīvs skolā, kuram interesanti ne tikai, kā skolotāji sniedz savas zināšanas bērniem, bet arī kā vecāki var viņus atbalstīt.
Tieši tāpēc, lai rastu kopējas intereses, mēs rīkojām izstādi “Mana sirdslieta”. Mūsu mērķis bija parādīt skolēniem un vecākiem, ka ne tikai kompjūtera spēles un televizors varētu aizņemt visu mūsu brīvo laiku, bet arī tās nodarbošanās, kuras nes mums prieku un veido pašcieņu, rada lepnumu un labu garastāvokli. Ja mēs būsim uzmanīgāki cits pret citu, mazāk būs vientuļo cilvēku.
Izstāde tika organizēta Dagdas vidusskolas aktu zālē. Kaut izstādīto darbu skaits bija ne tik liels, kā gribējām, bet šeit bija piedāvāti interesanti rokdarbi un kolekcijas, ļoti skaistas segas, gan latgaliešu ornamenti, gan sarkanas spožas puķes uz melna fona. Pamatā rets darbs — bet tas ir mūsu vecmāmiņu lepnums. Krāšņi cimdi un zeķes, kuras pievērsa uzmanību ne tikai ar zīmējumu, bet arī ar interesanto formu. Adītie un tamborētie burvīgie kostīmi, kuru radīšana aizņēma droši vien vairākas nedēļas pagājušajā ziemā, lai pēc tam pavasarī meitene izskatītos moderni un neparasti. Pat tamborēta spilvendrāna un šalle pievērsa uzmanību ar rotājumu un vienkāršību. Maigas salvetītes, kurām bija tamborētas maliņas, vienmēr nesīs mājās mīlestību un skaistumu.
Izstāde notika pēdējā septembra nedēļā, kad 5. klases skolēni izveidoja un izstādīja vispārējai apskatei brīnumainas figūras no dārzeņiem un augļiem. Viena māmiņa atnesa pilnu grozu ar dārzeņu ražu. Mīļie cilvēciņi no kastaņiem un ozolzīlēm it kā sargāja mūsu izstādi.
Tik patīkami redzēt, ka darbiņi pagatavoti savām rokām, nes siltumu un mīlestību ne tikai mājās, bet arī skolā.
Dažreiz mūs vieno arī kopējas spēles un intereses. Izstādē bija piedāvāti interesanti medību eksponāti — medību trofejas — dzīvnieku ragi un patronas, žurnāli, kurus jālasa visai ģimenei kopā. Tur bija piecas spēļu kolekcijas. Patīkami, ka vecāki atrod laiku ne tikai paspēlēt ar bērniem viņu mīļākās spēles, bet arī saglabāt tās un iemācīt spēlēt mazbērnus.
Mēs esam pateicīgi visiem, kas laipni piedāvāja savus darbus izstādei, skolas direktorei, kura palīdzēja organizēt šo izstādi, un skolēniem, kuri palīdzēja sagatavot visu nepieciešamo izstādei.
Esam gandarīti, ka savu mērķi sasniedzām. Kaut arī izstādīto darbu nebija daudz, tā bija interesanta, un daudzi skolēni to apmeklēja ar prieku.
I. STALIDZĀNE, R. GEKIŠA, S. BAREIKA, skolēnu padomes pārstāves, izstādes organizētājas