Aizsargājamais ezers, kuram nosaukumu devušas ļoti daudzas salas, kas atgā- dina ežus. Platības ziņā vislielākā, noslēpumaina un drūma, ir Lāču sala, un uz to paveras burvīgs skats gan no Andzeļu ciemata puses, gan arī no pretējā krasta. Taču Ežezera galvenā pērle ir Piļoru ozolu birzs.
Labi atceros to laiku, kad krasts dižozolu paēnā bija labiekārtots, pa stāvo nogāzi līdz ūdenim veda kāpnes, bet ap ugunskura vietu stāvēja masīvi soli. Vissavienības nozīmes tūristu bāzu uzplaukuma laikmetā šo aizsargājamo stūrīti bieži apmeklēja viesi no tuvām un ļoti tālām vietām. Visus viņus sajūsmināja zilo ezeru novada neaprakstāmais skaistums.
Jaunais laiks izdarīja savus nevēlamos koriģējumus: tūrisma industrijas drupās bikli sāka parādīties nelielas viesu mājas. Austrumu tūristus nomainīja Rietumu tūristi, kas arī mudina mūs tagad padarīt Latviju pievilcīgu ceļotājiem. Šajā sakarā īpaši vērtīgs ir VAS “Latvijas Valsts meži” mērķtiecīgais darbs. Ar čaklu cilvēku, īstu dabas draugu, pūliņiem, Ežezera krasts pie Piļoru ozolu birzs pārvērties līdz nepazīšanai un krietni ieguvis salīdzinājumā ar gandrīz aizmirsto padomju laiku labiekārtojumu. Pamatīga nojume, kur var paslēpties no lietus liela kompānija, oriģināli soli ap ugunskuru, margas gar stāvo krastu... Turklāt līdz ūdenim tagad ved izturīgas kāpnes, bet no liela koka mola ir ērti nirt, makšķerēt un nolaist ūdenī laivas, ko līdzi atved autotūristi.
Paldies jums, labie cilvēki !
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
04.07.2025.JPG)
