Vai palīdzēsim?

ŅikitiniVar saprast mātes sirds sāpes par saviem skolēniem, kuriem tumšajās un slikta laika dienās rudenī un ziemā nāktos mērot pāris kilometru. Daudzbērnu ģimenes izlikšanas iemesls no labiekārtotā dzīvokļa ir ļoti nopietns. Daļa parādu palikusi vēl no Ludmilas mātes, kura uzaudzināja trīspadsmit bērnus. Tā nu liktenis bija lēmis, ka mātes varones meita saņēma mantojumā ne tikai lielo dzīvokli Jaunā ielā 3 labā mājā, bet arī milzīgo komunālo maksājumu parādu, kas sasniedzis kritisko lielumu — 4000 latu! Tikai parādu nasta daudzbērnu māti nesalauza: viņa strādā firmā “Peter Willemsen”. Nelaime nenāk viena: pēdējā laikā Ludmila divas reizes ārstējās slimnīcā. Toreiz palīdzēja bēdu piemeklētajai ģimenei Valentīna Gekiša un Antoņina Jermaka no Caritas žēlsirdības biedrības. Toreiz viņas arī ieteica man problemātisko tēmu. Tā tika publicēta laikrakstā zem rubrikas “Morāle un nauda”.

Protams, žurnālista pienākums ir skart aktuālus jautājumus un to risināšanai pievērst sabiedrības uzmanību. Pirmais, ko izdarīju, es vērsos pie Gunāra Upenieka, un mērs nomierināja mani, apliecinādams, ka daudzbērnu ģimenes pārvietošanu uz pilsētas nomali nepieļaušot. Pēc raksta publikācijas man zvanīja lasītāji no pilsētas un laukiem, kuri bija ar mieru palīdzēt Ludmilai, tikai ar vienu nosacījumu: lai atver bankā speciālu kontu. Uz šādiem piedāvājumiem es tikai pateicu Ņikitinu dzīves vietas adresi, bet tagad varu paziņot arī Ludmilas mobilā telefona numuru — 28290910. Taču brīdinu, ka viņa ir lepna sieviete.

“Ezerzemi” lasa ne tikai mūsu rajonā. Oktobrī man negaidot piezvanīja Anna Rancāne, laikraksta “Diena” korespondente, un ierosināja vēlreiz kopā apmeklēt 1. dzīvokli Jaunā ielā 3.

Ludmila neatteicās pieņemt korespondentus. Ar Uldi Briedi, galvaspilsētas fotokorespondentu, es nebiju ticies gadus piecpadsmit. Mums bija par ko parunāt, bet pēc tam mēs par abiem nofotografējām Ņikitinu ģimeni diviem laikrakstiem. Ģimenes foto nav pilnā sastāvā: vecākā māsa Katja gatavojās iet uz diskotēku un atteicās fotografēties.

Tā kā man un Annai Rancānei ir sadarbības pieredze žēlsirdības jomā, mēs iegrimām pārdomās: ko darīt šajā situācijā, lai palīdzētu Ludmilai tikt vaļā no parāda žņaugiem. Vienai pašai viņai tas nav pa spēkam. Tā arī dzima kopīgā ideja veikt labdarības eksperimentu: aicināt divu laikrakstu lasītājus izrādīt žēlsirdību. Pasaulē taču labu cilvēku netrūkst.

Lai finansiālie ziedojumi vispirms tiktu izlietoti parāda dzēšanai, mēs nolēmām vērsties pēc palīdzības pie žēlsirdīgajām sievietēm Valentīnas un Antoņinas, kuras nekavējoties atvēra speciālu kontu:

“Krāslavas katoļu draudzes Caritas grupa, reģ. Nr. 40008102566, konta Nr. LV78LHZB5600123653002, Hipotēku bankas Krāslavas filiāle, SWIFT kods LHZBLV22. Maksājuma mērķis: ziedojums Ludmilai Ņikitinai.”

Gribas ticēt, ka Krāslavas novada dome atradīs iespēju dzēst daļu daudzbērnu ģimenes parāda. Starp citu, visi Ludmilas bērni ir centīgi mācībās, vecākie sapņo par datoru. Skaidrs, ka, dzīvojot nabadzībā, Ludmila pastāvīgi domā par to, kā pabarot savus bērnus, visus tik mīļus un gaidītus. Tāpēc arī sakrājies tik liels parāds. Turklāt pienācis laiks pienācīgi sakārtot dzīvokli. Taču tam vajadzīga nauda, turklāt liela. Ticiet man, godājamie lasītāji, Ludmila ir laba un gādīga māte. Taču viņai klājas grūti. Vai palīdzēsim?

Aleksejs GONČAROVS