Ducis brūnaļu par Īrijā nopelnīto naudu

Lūk, pārsteigums: pirmo reizi es satiku atbraucēju no Īrijas, kurš nopelnīto naudu ieguldīja saimniecības (kaut arī pagaidām piemājas) vajadzībām. Divdesmit hektāru ir pietiekami liela platība, lai nopietni uzsāktu saimniekošanu.

Brālis ar māsuDivus gadus Oskars strādāja modernā ražotnē, kur montēja datortehniku. Šķiet, ka arī turpmāk varēja baudīt mūsdienu civilizācijas labumus, saņemot pieklājīgu peļņu par savu darbu. Tikai lauku puisis jau pašā sākumā zināja, ka ārzemēs ilgi nepaliks. Pēc atgriešanās viņš sāka iepirkt lopus un tagad saimniecībā “Ērgļi” ir 12 slaucamo govju, 10 teles, 22 aitas, pāris sivēnmāšu, 5 kazas un zirgs. Tādam lopu skaitam jāsarūpē daudz lopbarības, tāpēc jaunajai saimnieku paaudzei ir traktors un viss tam nepieciešamais inventārs. Bet vectētiņš ar vecmāmiņu ir viņu labie padomdevēji.

Šogad Ilga kļuva par Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti, un pilnībā saprotams, ka viņa izvēlējās zootehniķes specialitāti. Skaidrs, ka līdz ar mācību gada sākumu saimniecisko rūpju brālim kļuvis vairāk. Taču viņu pat govju slaukšana nemaz nebiedē.

Oskars mierīgi saka: “Gribu strādāt uz savas zemes bez svešiem saimniekiem. Tāpēc arī devos peļņā, lai sakrātu starta kapitālu. Sāpīgi noraudzīties, kā izmirst Latgales lauki, bet daudziem cilvēkiem bezizejas dēļ nolaidušās rokas. Tā nedrīkst būt, un tieši mums, zemnieku bērniem un mazbērniem, jāpalīdz izmirstošajam zilo ezeru novadam atdzimt. Ja darbi ritēs normāli, viensētā izvērsīšu celtniecību. Gribētos arī laukos pilnībā izmantot mūsdienu civilizācijas labumus.”

Tikpat pārliecinoši par vecvecāku mantojuma perspektīvām stāstīja arī Ilga, tāpēc man nav šaubu, ka visas brāļa un māsas cerības un plāni tiks realizēti. Viss sākas ar sapni, bet jaunības dzirksts ir nākamo panākumu labākā garantija.

Aleksejs GONČAROVS