“Pasakām vajaga ticēt,
Pasakas labu vien vēlē...”
Vai var noticēt vārdiem — skolā kā pasakā? Vieni nosmīnēs — kas par muļķībām, citi šo salīdzinājumu vienkārši ignorēs.
Bet mēs, PII “Pīlādzītis” 8. grupas bērni, 24. sep-tembrī apciemojuši Krāslavas pamatskolu, nokļuvām īstā pasakā.
Tikko pavērām skolas durvis, mūs sagaidīja jautrie ežuki, Pepija Garzeķe, rūķi un citi pasaku varoņi.
Katrai ciemiņu grupai bija savi pavadoņi. Mūs pavadīja divi ežuki, un līdz ar to mēs bijām droši, ka neapmaldīsimies lielajā skolā.
Mums piedāvāja kļūt par īstiem skolēniem un doties uz stundām.
Lavierējot pa skolas garajiem gaiteņiem, devāmies uz pirmo stundu. Tā bija sporta stunda.
Sporta zālē mēs lecām ar lecamauklu, metām bumbu grozā un piedalījāmies stafetēs, kur parādījām, cik ātri un veikli esam.
Iesildījušies devāmies uz Ābolu stundu. Arī šajā stundā noderēja jau apgūtais bērnudārzā. Uz tāfeles rakstījām un izlikām no burtiem vārdu ĀBOLS. Mums vajadzēja no pupiņām izlikt ābola siluetu un uz krāsainiem āboliem uzrakstīt savus vārdiņus. Tas bija viegli, jo savus vārdus mēs jau protam rakstīt!
Tālāk devāmies uz trešo stundu, kur parādījām savas zināšanas par dzīvniekiem un putniem. Mums vajadzēja atrast viņiem mājvietas. Šī bija uzmanības stunda, jo skolotāja aicināja braukt jautrā vilcienā, kurš apstājās vairākās pieturās, kurās “iekāpa” tikai nosauktie dzīvnieki, putni. Stundas beigās skolotāja piedāvāja doties uz mežu, bet ceļš nebija no vieglajiem: mēs lecām, peldējām, cēlām kāpnes, rāpāmies pāri dziļam grāvim, to visu rādījām ar kustībām. Pēc trešās stundas mūsu spēki izsīka, jau vienam otram sagribējās iet pusdienās, bet, kad atnācām uz ceturto stundu, entuziasms un aktivitāte atdzīvojās, jo tā bija mūzikas stunda. Mēs kļuvām par īstiem muzikantiem, spēlējām, dziedājām, sitām ritmu un, protams, rotaļājāmies. Mūzikas stundu vadīja jautrais lietus vīriņš, viņam palīdzēja jautrās podziņas, kuras mūs uzmundrināja un lielīja, ka esam izcili muzikanti.
Bet nu, kā jebkurai pasakai, arī mūsu — pienāca beigas. Vajadzēja doties mājup, bet katra bērna atmiņā pirmais priekšstats par skolu palika jauks un patīkams. Lai atpakaļceļš būtu īsāks, mēs apspriedām redzēto un dzirdēto. Patika viss — gan lielā, gaišā skola, gan stundas, bet visvairāk paliks atmiņā tas mājīgums un viesmīlība, ar kādu skolā mūs uzņēma.
Gribas pateikt lielu paldies Krāslavas pamatskolas kolektīvam par iespēju ciemoties pie viņiem un novēlēt veiksmīgu mācību gadu un ar nepacietību sagaidīt mūs nākamruden jau kā pirmklasniekus.
Savos un bērnu iespaidos dalījās PII “Pīlādzītis” pirmsskolas skolotāja M. PLIVČA