Politisko kaislību virmojums pēdējā laikā sasniedzis apogeju. Pat cilvēkam, kurš nav kompetents partijas intrigu sīkumos, ir skaidrs: risinās bezkompromisa cīņa par deputātu krēsliem, lai “pieredzējušie politiķi” varētu rīkoties ar valsts budžetu un gaidāmajām daudzu miljardu Eiropas investīcijām kā ar savām personīgajām. Lai jau kas, bet Saeimas “ilgdzīvotāji” materiālā ziņā sev nekad nav nodarījuši pāri.
Saldo pīrāgu vienkārši tā neatdod. Pa labi un pa kreisi, gluži kā no pārpilnības raga, tagad birst solījumi vēlētājiem par 200 latu pensijām un vidējām algām 500 latu apmērā. Taču mēs, rūgtās pieredzes mācīti, zinām priekšvēlēšanu solījumu patieso vērtību. Latvija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm (tas ir ļoti nopietns arguments).
Pilnīgi loģiski, ka cīņa varas augšējos ešelonos pārsviedusies pašvaldību līmenī. Pie mums atradušies tādi mandātu mednieki, kuri savu personīgo PR-kampaņu veido, kūdot tuvos konkurentus, kuri godīgi un produktīvi strādā savu vēlētāju labā. Tā notika Krāslavas domē, kuras vadība pusotra gada laikā ir pratusi pilnībā mainīt situāciju pilsētā, kas bija nolaista līdz pēdējam.
Aleksejs GONČAROVS
Rakstu pilnībā lasiet 3. oktobra laikrakstā "Ezerzeme", 3. lpp.
.jpg)
04.07.2025.JPG)
