Skolēnu seminārs Valmierā

Ceļš uz Valmieru - nezināms, nebraukts, tāpēc īpaši interesants. Ceļā pavadījām četras stundas, un noteikti katra domas jau kavējās tuvākajā nākotne, kura sniegs daudz interesanta un neparasta.

Vissmagāk gāja pirmajās divās dienās, jo bija jāaprod ar jaunajiem apstākļiem, jāiekārtojas istabiņās un jāiepazīstas ar pārējiem nometnes dalībniekiem. Tieši tāpēc pirmās dienas beigās lika rīkots iepazīšanās vakars. Sākumā katrs nometnes dalībnieks iepazīstināja visus ar sevi. Te nu gan varēja redzēt, kuram pašvērtējums ir augsts, tāpēc slavas dziesmas sev skanēja nepārtraukti, bet kāds bija diezgan liels reālists, tāpēc reklāma bija pozitīva, bet neuzbāzīga. Vakara turpinājumā mēs piedalījāmies aizraujošās spēlēs, ar kuru palīdzību nostiprinājām jau esošo draudzību un ieguvām jaunus draugus.

Katru dienu notika četras nopietnas lekcijas, kuras vadīja slaveni pasniedzēji. Viens no tiem bija profesors Andrejs Cibulis, kurš mācīja mums likt pentamino-dvīnītes. Tā ir savdabīga spēle, kur no dažādām figūriņām (katra sastāv no piecām rūtiņām), jāsaliek kāda cita noteikta figūra. Varbūt tas izklausās diezgan viegli, bet īstenībā - tā nemaz nebija. Dalībnieku skaits bija liels, azarts vēl lielāks, bet rezultāts? Tas lai paliek noslēpums.

Katru vakaru notika kāds iespaidīgs pasākums, kurš bija veltīts kādai konkrētai tēmai. Piemēram, vakarā par godu Valmierai bija dota lieliska iespēja labāk iepazīt šo pilsētu, vienlaikus piedaloties daudzos konkursiņos dažādās Valmieras vietās. Visi ar lielu aizrautību darbojās tajos. Beigās uzvarētāju grupu gaidīja saldā balva, kuru mēs neļāvām viņiem notiesāt vienatnē!

Lielu atsaucību guva arī Krāslavas un Preiļu organizētais Latgaļu vakars. Latgaliski runāt veiksmīgi izdevās Preiļu meitenēm, bet mēs, krāslavieši, viņas morāli atbalstījām. Jautrākā šajā pasākumā noteikti bija viktorīna - publikai tika piedāvāti latgaļu vārdi, kurus vajadzēja pateikt latviski. Iesākumā gan klātesošie bija pasīvi, bet vēlāk tieksme apgūt latgaliešu vārdus bija tik liela, ka gribētāju saradās ļoti, ļoti daudz.

Vēl interesants bija Kurzemes vakars. Iesākumā viņi gan bija tādi mazliet atturīgi un distancēti izturējās pret pārējiem, bet beigās viņi saprata, ka labi cilvēki dzīvo ne tikai Kurzemē.
Nākamais vakars bija veltīts erudītiem. Dažam labam piedalīšanās šādā pasākumā bija jau asinīs, tāpēc sarežģītos jautājumus viņi skaldīja kā riekstiņus.

Tā kā nometne ir domāta matemātiķiem, protams, bez matemātikas neiztikt. Labs pārbaudījums visiem bija profesora Andreja Cibuļa vadītās matemātikas spēles, uz kurām visi ieradās kā uz atpūtu. Mēs taču matemātiķi! Spēles sākās, un te mēs sapratām, ka matemātika ir viena interesanta padarīšana, kura arī mums, matemātiķiem, nav viegla lieta. Spēles ilga piecas stundas. Līdz rezultātam no 63 skolēniem nonāca tikai trīs. Vareni, vai ne? Dažreiz mūs palaida brīvsolī, t.i., laiku varējām izmantot pēc saviem ieskatiem.

Kādā no dienām bija iespēja pavadīt laiku, slidojot Valmieras Olimpiskā centra slidotavā.
Kādā citā reizē apmeklējām Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu.

Dienas nometnē paskrēja nemanot. Cik stipri iesākumā gribējās mājās, tikpat spēcīgi beigās negribējās braukt prom. Jauni draugi, jauni iespaidi... tas vienmēr sniedz pozitīvu lādiņu nākotnei. Esam spārnoti, bagāti jaunām idejām un sapņiem par jaunām tikšanās iespējām.

Santa SPALVISA un Nadežda KUZMINA