Māja, kuru pārbūvēja Žanis

It kā nebūtu ērti aizņemtu cilvēku rīta stundā traucēt darbā, taču es neatturējos no kārdinājuma apciemot. Gadus divus nebiju šajā mājā, kur allaž priecājas par viesiem. Galvenais jaunums - ģimenes papildinājums. Žanis ne bez laba humora situāciju izskaidroja šādi: “Pirms pāris gadiem mēs ar Irinu brīnišķīgi atpūtāmies Krimā un Dievs dāvāja mums Lolitu, trešo bērniņu.” Es, apskatot pilnīgi mūsdienīgu mājas interjeru, neizpratnē vaicāju: “Kā jums, Žani un Irina, viss tik ātri izdodas?” Saim-nieks mierīgi paskaidroja, ka iemācījies prātīgi saimniekot: “Mūs baro dējējvistas, bet pārējo iegādājamies no medus pārdošanas. Piecdesmit stropi, četrdesmit bišu saimes. Tēvs un vecaistēvs bija biškopji, lūk, tagad arī es tā aizrāvos, ka nevaru pavasari sagaidīt: tā vien velk uz dravu. Kas zemniekiem vienmēr traucē? Sliktais laiks. Bet mūsu nozares (putnkopību un biškopību) lietus un sausums nebiedē. Aizejošais gads arī nebija slikts. Tagad mūsu zemnieku saimniecība “Bērziņi” ar produkcijas ražošanu ir pilnīgā skaidrībā. Trīs simti neizvēlīgās šķirnes “Haiseks” dējējvistu - pagaidām mums šis skaits ir pietiekams. Mūsu saimniecības ekoloģiskā produkcija iemantojusi stabilu pieprasījumu Robežniekos, Krāslavā un Dagdā. Strādājam pie projektiem. Pienācis laiks aizstāt pašdarināto inkubatoru pret tipveida.”

Žaņa teiktajos vārdos jaušams saimnieciskais aprēķins un pārliecība par rītdienu. Dzīvesbiedriem Buko pieder platības ziņā paliels zemes gabals, bet viņi atzīst par labāku iepirkt graudus mājputniem bioloģiski tīrajās saimniecībās. Savas tehnikas “Bērziņos” nav, un, kā man šķiet, ar tās iegādi jaunie saimnieki īpaši nesteidzas. Ģimene, kurā ir seši cilvēki (trīs bērni un Žaņa māte), dzīvo pilnīgā pārticībā.

Buko ģimeneSkaidrs, ka veikt mājas remontdarbus pašlaik ir ļoti dārgs prieks. Žanis paskaidro, ka māju atjauno paša rokām. Bez īpašām grūtībām nomainīja jumtu, gluži kā rotaļājoties, apdarināja mājas ārsienas, pat logu koku rāmjus pats nomainīja pret stikla paketēm. Beigs lieveņa būvi un uzsāks istabu kārtējo remontu, kur jau stāv jaunas mēbeles. Liels televizors, dators ar pieslēgumu Internetam. Finanšu operācijas Žanis veic atbilstoši mūsdienu līmenim, neizejot no mājas, ar ko ir ļoti apmierināts. Ar pasaules tīmekļa palīdzību dzīvesbiedri Buko uztur sakarus arī ar Irinas piederīgajiem Sevastopolē, bet biežos elektroniskās saskarsmes seansos redz cits citu uz monitora ekrāna. Tādi, lūk, brīnišķīgi laiki pienākuši, un šī lauku māja tehnisko iespēju ziņā nemaz neatpaliek no galvaspilsētas dzīvokļiem. Dzīvot pārlieku grezni mani labie paziņas necenšas, taču pārsteidza, kad parādīja līzingā iegādāto firmas “Kirbi” supermoderno putekļu sūcēju par... 1600 latiem. Četrdesmit operāciju, var ekspluatēt trīsdesmit gadus. Pat man viņi piedāvāja masāžas seansu. Patiešām vareni! Irina mierīgi paskaidroja, ka mājā, kur aug trīs bērni, jābūt ideālai tīrībai, ko nav iespējams panākt ar parasto sadzīves ierīču palīdzību: tehniskā doma attīstās pastāvīgi. Vēl vairāk es izbrīnījos, kad uzzināju, ka Robežniekos tādu brīnišķīgu putekļu sūcēju ir vismaz pieci. Lūk, jums pierādījums tam, ka dzīve uzlabojas.

Kas vēl ir vajadzīgs, lai ģimene justos laimīga? Automašīna. Protams, ne jauna, bet pilnīgi laba BMW arī nopirkta pēdējos gados, un šis braucamrīks pie kārtīgajiem saimniekiem vienmēr atrodas braukšanas kārtībā. Kad es pajautāju, cik ģimenē ir mobilo telefonu, tad izskanēja atbilde: “Pieci!”, kādu es arī gaidīju.

Teikt, ka es pabiju parastā lauku ģimenē, būtu pārspīlēti. Zinu, ļoti labi zinu, ka simtiem un tūkstošiem lauku cilvēku nekādi nevar izkļūt no nabadzības žņaugiem, kas arī veicināja latgaliešu masveida izbraukšanu uz lielām pilsētām un svešām zemēm. No Žaņa un Irinas laime nenovēršas. Kad es pajautāju ģimenes pavarda sargātājai par šādas veiksmes noslēpumiem, viņa atbildēja: “Kad ģimenē valda saskaņa, tad arī nauda nāk.”

Pārdomājot tagadējās dzīves pretrunīguma tēmu, man kļūst skaidrs: ilgi gaidītā rītausma mūsu valstī uzausīs tad, kad katrs materiālā ziņā sāks dzīvot labāk. Tad arī sāks atveseļoties ekonomika kopumā, jo mērķtiecīgi un nodarbināti cilvēki patiešām sāks kaut ko ražot. Starpnieku darbības laiki daudzējādā ziņā sevi ir izsmēluši. Jaunu ekonomiskās attīstības posmu labāk negaidīt, bet tuvināt, realizējot Eiropas projektus, kas kļuvuši pieejami pat nelielām zemnieku saimniecībām. Par ko pārliecina vienkāršās laucinieku Buko ģimenes necilā dzīves pieredze.

Aleksejs GONČAROVS