Viva Olga!

Viesu māja “Ozoli”... Paradīzes stūrītis! Dižozols, kas devis nosaukumu jaunajai mājai, daudz ko pieredzējis savā mūžā. Precīzāk sakot, tas rotā šo gleznaino krauju un vismaz 200 gadu vēro savu atspulgu ezera ūdeņos. Laiks nesaudzē pat milzeņus kokus, tāpēc arī kalst zari.

Kuļa ezera krastā es nebiju ciemojies gadus divus, taču uzreiz pamanīju labas pārmaiņas. Stāvā nogāze, kur pašā kalnā stāv ķieģeļu māja, tagad greznojas jauna pirtiņa ar terasi. No šejienes paveras burvīgs skats uz ezeru ar divām ļoti mazām salām. Olga Maļinovska, pasakainā tūristu stūrīša saimniece, neslēpa savu lielisko noskaņojumu: “Viesu māja ir pilna ar tūristiem no maija līdz septembrim. Arī tagad ir gribētāji atpūsties pie manis. Tikai esmu uzsākusi remontu tajās istabās, ko piedāvāju tūristiem. Mīlu kārtību.”

Ja atmiņa mani neviļ, tad Olga ir no tiem vietējiem iesācējiem, kuri pirms gadiem sešiem septiņiem riskēja pievērsties tūrisma biznesam. Ar laiku krājās pieredze, taču nostaigātā ceļa galvenais rezultāts ir reklāma. Tas, kurš kaut vienreiz pabija šajā klusajā krastā, pateica adresi radiem, tuviniekiem, paziņām. Tā ka nokļūt uz šejieni nav nemaz tik vienkārši. Visbiežāk šo gleznaino stūrīti aiz Skaistas stacijas apciemo cilvēki, kuri noguruši no pilsētas trokšņiem. Retumis te iegriežas arī ārzemnieki. Šovasar reibinošos pļavu ziedu aromātus te baudīja čehi un poļi, vācieši un spāņi. Savu ierakstu atsauksmju grāmatā spāņi pabeidza ar vārdiem: “Viva Letonia! Viva Espana! Viva Olga!”

Parasti viesi ezera krastā pavada dienu vai divas. Plaši attīstītais Latgales viesu māju tīkls kārdina ar jauniem maršrutiem. Kad trūkst vietu istabās, tūristi ierīko telšu pilsētiņas pļavā, krastā vai mīlestības salā. Pirtiņa pastāvīgi ir pieprasīta, bet aso izjūtu cienītājiem Olga parasti piedāvā bērzu un ozollapu slotas ar iepītiem ārstniecības augiem.

Kādu reizi ģimene no Liepājas pieturēja vasarā uz pāris dienām, bet palika veselu nedēļu! Pa dienu vecāki un bērni braukāja pa Latgales lauku ceļiem, bet vakarā atgriezās Olgas krastā.

Patīkami atpūtusies, rīdzinieku kompānija ierakstīja šādu atsauksmi: “Olga, no visas sirds pateicamies par jaukiem iespaidiem jūsu brīnišķīgajā stūrīti! Ilgi atcerēsimies saules siltumu, burvīgo ezera spoguli ar saliņām, piekrastes reibinošās pļavas. Neaizmirsīsim arī jūs, Olga, lielisku saimnieci, labu cilvēku, skaistu sievieti, patīkamu sarunbiedri...”

Pasakainajā Jāņu naktī krastā skanēja līgodziesmas viesu no Rīgas un Daugavpils izpildījumā. Spoži liesmoja ugunskuri un bija pat uguņošana, kas apgaismoja ainavu.

Te lieliski jūtas arī copmaņi. Vasaras sākumā spiningotājam no Rīgas laimējās izvilkt 8 kg smagu līdaku! Zupas tiesai vienmēr noķēra zivis arī pieredzējušie makšķernieki.

Mātes galvenā laime ir bērni, un šajā ziņā Olgas sirds ir mierīga. Vecākā meita Nadežda pēc universitātes beigšanas deva priekšroku tālajai Londonai: tagad jau tādi laiki. Aleksejs, kurš ir talantīgs muzikants un par kuru vairākkārt stāstīja mūsu laikraksts, izvēlējās celtnieka amatu un pašlaik strādā par iecirkņa priekšnieku prestižā firmā. Apprecējās, pats nokārtoja dzīvokļa jautājumu galvaspilsētā. Turklāt viņš palīdz jaunākajam brālim Dmitrijam, studentam. Dēli palīdzēja mātei izrakt kartupeļus. Arī sienu sarūpēja brūnaļai uz ziemu pietiekamā daudzumā.

Akcentējusi uzmanību lauku tūrisma attīstībai, Olga neslēpj savus tālākos plānus: “Jāuzceļ atsevišķs viesu namiņš krastā: gan jaunlaulātie, gan mīlētāju pāri vēlas pabūt vienatnē. Pasūtīšu jaunu laivu, gribu vēl skaistāk labiekārtot krastu...” Tad, uzmetusi skatu iemīļotajam ozolam pagalmā, piebilda: “Jā, skaistulis pamazām sāk panīkt, bet nekas, izveidosim ozolu aleju.”

Aleksejs GONČAROVS