Viņu, Igoru Savicki, es pazīstu sen. Ne reizi vien ar interesi vēroju viņu treniņu zālē. Karatē, austrumu cīņas veids, nu jau gadus piecpadsmit ir populārs arī Latvijā. Japāņu aizsardzības sistēma bez ieroča pielietošanas pārņēma savā varā arī Igoru.
karate_SavickisJaunībā viņš izmēģināja sevi futbolā, smagatlētikā un, starp citu, visai sekmīgi. Taču par nozīmīgu viņa dzīvē kļuva 1992. gads, kad pazīstamais treneris Igors Komars atvēra karatistu skolu Dagdā. Enerģiskais audzinātājs izraisīja uzticību un cieņu, un tad Igors sacīja sev: “Šis sporta veids ir domāts man.” Panākumi neizpalika, ik pēc pusgada Igors kļuva par jau citas krāsas jostas īpašnieku, kas apstiprināja sporta meistarības augsmi. Dzeltenā, zaļā, zilā un brūnā ar dažādiem toņiem un visbeidzot tika sasniegts galvenais mērķis — iegūta melnā josta! Tas notika pirms septiņiem gadiem, toreiz Igors apstiprināja meistara līmeni, nokārtojot pirmā dana, bet pēc trim gadiem otrā dana eksāmenu.
Bijis daudz divcīņu uz paklāja, un Dagdas karatista personīgajā kolekcijā pašlaik glabājas pusotra desmita medaļu, tajā skaitā arī zelta. Pēdējo uzvaru viņš izcīnīja maijā atklātajā turnīrā Rēzeknē, kur trīs sparingos necieta sakāvi un izcīnīja pirmo vietu absolūtajā svara kategorijā. Pilnīgi loģiski, ka sporta hobijs palīdzēja Igoram atrast savu vietu dzīvē. Ikdienas steigā viņš kaut kā nepamanīja, ka jau tuvojas darba jubileja — 10 gadi trenera darbā. Viņam ir ar ko lepoties: šajā laikā Savicka vadītajā sekcijā Dagdā, Ezerniekos un Šķaunē sporta sagatavotības un fiziskās pilnveidošanas skolu pabeidza 300 jauno karatistu. Ir izcili rezultāti. Piemēram, Tatjana Šeršņova, melnās jostas īpašniece (pirmais dans), vairākkārt valsts un starptautiskajās sacensībās izcīnīja Latvijas čempiones nosaukumu. Brālis un māsa Aigars un Sandra Beinaroviči no Ezerniekiem pēdējos gados gūst stabilus rezultātus, arī viņi izcīnījuši zelta medaļas Latvijas čempionātos. Aizrautīgā trenera cerī-ba ir Žanis Jančenko no Svariņiem, kurš savos desmit gados jau kļuvis zilganbrūnās jostas īpašnieku, viņa personīgajā aktīvā ir pat zelta medaļas: par uzvarām prestižajos turnīros. “Ar ko tad tevi piesaista karatē?” es jautāju savam senajam paziņam. Viņš nesteidzoties atbildēja: “Karatē — tas nav tikai sports, bet arī dzīvesveids, kas prasa neatlaidību, mērķtiecību un nepārtrauktu fizisko pilnveidošanos, kam šajā sporta veidā nav robežu: ne velti taču japāņi izgudroja 10 danus. Manam audzinātājam Igoram Komaram šobrīd ir piektais dans!”
Kluba “Satori” prezidents Igors Komars par šīs publikācijas varoni izteicās šādi: “Savickis ir viens no maniem labākajiem audzēkņiem un perspektīvs treneris. Man ir ļoti patīkami, ka šis gads Igoram sagādāja divkāršu prieku. Es biju viņa kāzās. Igors un Aļona ir lielisks pāris. Kā tas pieklājas vīrietim, viņš atveda savu izredzēto uz izremontēto māju Dagdas apkaimē. Tagad mūsu ģimenes draudzējas.
Viņa raksturs, kura galvenās īpašības ir neatlaidība un darba tikums, ļāva gūt kārtējo sasniegumu sportā. 30. augustā, savā dzimšanas dienā, Igors sekmīgi nokārtoja kvalifikācijas eksāmenu un ieguva trešo danu. Tāda līmeņa meistaru valstī ir ne vairāk kā desmit. Parasti dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus, taču Rēzeknē, kur notika ļoti atbildīgs eksāmens, karatē federācijas prezidents Leonīds Vasiļjevs uzreiz pasniedza Igoram Savickim iepriekš sagatavotu starptautisko sertifikātu. Tas liecina par to, ka viņa sporta talants atzīts augstā līmenī.”
Pat iemīļotais amats prasa darbības maiņu. Igoram ir divi vaļasprieki: celtniecība un dators. Savu māju viņš pārveidoja paša rokām. Ir arī trešais vaļasprieks: automobilis. Ar savu jauno sievu viņš sauļojās Latvijas un Lietuvas pludmalēs, bet kā tūristi ar Aļonu lidoja uz Lielbritāniju. Jaunlaulāto plānos — jaunu valstu (it sevišķi piejūras) apmeklējums. Igoram ļoti patīk peldēties jūrā.
Beidzot šo rakstu, man tikai atliek apsveikt Igoru ar tiem pārsteigumiem, ko viņam dāvāja šis laimīgais gads.
Aleksejs GONČAROVS