Vēlēšanas gaidot (Viedoklis)

Neizmantot tik izdevīgu ģeogrāfisko stāvokli tautas labā būtu neprāts. Ja Latvija ekonomisko un sociālo rādītāju ziņā stabili atrodas Eiropas Savienības “astē”, tad tas ir uzskatāms pierādījums tam, ka politiskā elite, kura vadīja valsti pusotra desmita gadu, pastāvīgi pieļāvusi nopietnas kļūdas. Mēs paši esam pārliecinājušies par šo neapstrīdamo patiesību: kur lielāka korupcija, tur nabagāka tauta. Kā sekas — gudru un prasmīgu cilvēku masveida izbraukšana no valsts.

Taču fakts ir fakts: mēs izcīnījām brīvību. Neviens neapstrīd to, cik svarīgi bija daudzcietušajai Latvijai atjaunot neatkarību. Tāpat kā iegūt preses un vārda brīvību, kas ir reālās demokrātijas svarīgākās sastāvdaļas. Cita lieta: mēs pagaidām neesam iemācījušies izmantot šos civilizācijas labumus, kuru galvenais mērķis ir visas tautas labklājības celšana. Ja vēlēšanās vēlētāji dod priekšroku labējām partijām, respektīvi, viņi paši vēlas arī turpmāk nīkt nabadzībā, upurējot vissvarīgāko: izcīnīto brīvību. Cilvēks, kurš cieš badu un dzīvo nabadzībā, nevar būt brīvs!

Pašreizējais priekšvēlēšanu laiks neatšķiras ar īpašu kaislību virmojumu, bet melnais PR, ko mēs vērojam, ir pieņemtā lēmuma, kas ierobežo partiju finanšu izdevumus priekšvēlēšanu kampaņai, loģisks rezultāts. Šajā sakarā mums liek būt piesardzīgiem tas, ka paze- minājusies vēlētāju interese par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Te arī slēpjas izveidojušās priekšvēlēšanu situācijas īpašā bīstamība.

Ko darīt? Manuprāt, ikviens vēlēšanu boikots tikai kaitēs pašiem. Tikai reizi četros gados katram no mums ir iespēja noslēgt kontraktu ar likumdevēja varu, no kuras atkarīga katra cilvēka labklājība. Pastāvot sarežģītai daudzpartiju sistēmai, ne tikai var, bet arī vajag vest pie varas godīgus, nesavtīgus cilvēkus, bet galvenais — jaunus cilvēkus. Atcerēsimies, godājamie lasītāji, kādā cīņā noritēja pašvaldības deputātu vēlēšanas Krāslavā, kad uzvarēja veselais saprāts un izdevās nomainīt novada domes vadītājus. Aizritēja tikai pusotra gada, bet cik daudz labu pārmaiņu vērojams visapkārt! Mēs taču varam, kad gribam! Tuvāko kaimiņu (igauņu un lietuviešu) pieredze pārliecinoši pierāda: lai panāktu vispārējo labklājību, var soļot ātrākā tempā. Darīt galu inflācijai, paaugstināt pensijas un minimālo algu, apturēt Latvijas iedzīvotāju masveida izbraukšanu uz plaukstošām Rietumeiropas valstīm, uzlabot un palētināt medicīnisko apkalpošanu ir pilnīgi reāli uzdevumi. To realizācija tieši atkarīga no sabiedrības pilsoņu brieduma. Precīzāk, no katra cilvēka pozīcijas vēlēšanu dienā.

Aleksejs GONČAROVS