Turpinot iepazīšanos ar Latvijas pensionāru darba pieredzi, šoreiz mūsu aktīvs (6 cilvēki) devās uz Madonu. Pa ceļam mēs tīksminājāmies par sakoptajām Vidzemes ārēm: auzu, miežu, kviešu sējumi, kas ir tīri no nezālēm, lielākoties jau novākti, siens savelts rituļos, visuviet rit rudens aršanas un ziemāju sējas darbi. Ganībās daudz lopu, sakoptās viensētas un ciemati slīgst puķu košumā. Skatienu priecē arī mājas. Vārdu sakot, kaimiņi dzīvo aktīvi un strādā raženi.
Lūk, arī Madona! Pilsēta ir zaļa, tajā daudz puķu, ielas — tīras, ietves — līdzenas. Daudzās zaļajās saliņās izveidotas ziedu piramīdas. Skvēri un parki saglabājuši svaigu zaļumu. Starp skolu un kultūras namu visās varavīksnes krāsās laistās lielā strūklaka. Zem tās peld un draiskojas mežapīles. Tas ir pašā pilsētas centrā! Strūkl-aku no nelielā strauta izveidoja kāds Madonas iedzīvotājs. Strauts iztek no Mīlestības gravas, ūdens no strūklakas saplūst nedaudz tālāk nelielā ūdensbaseinā, no kurienes tas plūst tālāk.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados es dzīvoju Madonā, tur apmeklēju skolu. Toreiz tā bija cita pilsēta. Tagad to vienkārši nav iespējams pazīt — tik ļoti izmainījusies, kļuvusi skaistāka. Mans ar lielām grūtībām izdevās atrast Parka ielu, kur mūs jau gaidīja divi galanti pensionāru biedrības pārstāvji Laimonis un Rūdolfs. Krāslaviešiem parādīja telpu, kurā strādā aktīvs, notiek sapulces, dažādi pasākumi.
Aktīvā ir septiņi cilvēki, kuri pamatā sadarbojas ar pagastiem: pulcējas vairāku pagastu pārstāvji un tiekas ar rajonā pazīstamiem cilvēkiem, Saeimas un pilsētas domes deputātiem. Valstsvīri stāsta klātesošajiem par savu darbu, dzīves pieredzi, profesiju. Piemēram, bija tikšanās ar izcilu biškopi, mežkopi, lopkopi utt. Turklāt biedrība atrod starp rajona iedzīvotājiem dzejniekus un rakstniekus, iepazīstina pensionārus ar viņiem un viņu jaunradi.
Vidēji 2 - 4 reizes gadā biedrības pārstāvji apmeklē veco ļaužu pansionātu, kurā mitinās 30 cilvēku. Iestādes iemītniekiem viņi dāvina adītus cimdus, zeķes utt. Starp citu, to visu organizē latviešu pensionāru biedrība: krieviski runājošiem iedzīvotājiem savas biedrības nav. Madonas iedzīvotāji bija ne mazums pārsteigti, kad uzzināja, ka Krāslavā eksistē piecu tautību pārstāvju sadraudzība.
Pensionāru biedrībā darbojas pašdarbības pulciņi: koris “Pīlādzītis” 50 cilvēku sastāvā, sieviešu vokālais ansamblis “Veldze” (12 cilvēku), deju kolektīvs “Atvasara” (9 pāri), senioru koris “Mantojums”. Sportisko formu pensionāriem palīdz uzturēt atveseļošanas grupa, kuru viņiem ir iespēja apmeklēt bez maksas. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā. Sporta grupa “Nūjošana” organizē pārgājienus. Tas veicina muguras un krūšukurvja muskuļu nostiprināšanos.
Jubilāru, kā arī to, kuriem aprit vairāk nekā 90 gadu, apsveikšanu organizē pilsētas dome, kura dāvina veciem cilvēkiem tik latu, cik gadu viņiem apritējis. Divas reizes gadā — Lieldienās un Ziemassvētkos — kultūras namā pilsētas dome organizē pensionāru atpūtas vakarus. Biedrības telpā strādā zupas virtuve, te par pašvaldības līdzekļiem ēd mazturīgie iedzīvotāji. Savukārt mēs, krāslavieši, pastāstījām par savu darbu un ielūdzām madoniešus apmeklēt mūsu pilsētu 18. Novembra svētkos. Viņi ar prieku pieņēma ielūgumu.
Vizītes beigās pensionāru padomes loceklis Rūdolfs savā mašīnā pavadīja mūs ekskursijā pa pilsētu. Mēs redzējām, kā atjaunojas dzīvokļu fonds, kā top ledus halle, kur tiks rīkotas sacensības ziemas sporta veidos, tīksminājāmies par pilsētas estrādi... Vārdu sakot, tas, ko mums izdevās ieraudzīt, ir uzslavas cienīgs. Mēs esam sajūsmināti!
Pateicamies mūsu pilsētas domei par piešķirto autobusu, kā arī šoferim A. Čiževskim, kurš ātri un ar komfortu mūs aizvizināja uz Vidzemi. Mēs ceram, ka arī turpmāk dome izrādīs mums pretimnākšanu, palīdzēs ar transportu, bet mēs savukārt informēsim rajona iedzīvotājus par to, kā dzīvo un ko dara pensionāri citās Latvijas pilsētās. Vislabāko no visa redzētā pacentīsimies ieviest arī mūsu pilsētā!
Gaļina RUSTAMOVA