Kas mums palīdzēs?

Iepriekšējās tikšanās reizēs pensionāri norādīja uz sabiedriskā transporta nepieciešamību pilsētā, sēdvietu trūkumu pilsētas teritorijā, kā dēļ veciem un nespējīgiem ļaudīm ir grūti nokļūt kaut vai uz veikalu, pauda neapmierinātību ar to, ka nav aptiekas Āronsona iela rajonā, bet Priedainē nav iespējams saņemt kabeļtelevīzijas pakalpojumus. Bija daudz veselības aprūpes jautājumu, sevišķi aktuāla problēma ir neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana — nav vecajiem cilvēkiem īstas skaidrības par to, kādos gadījumos viņiem par to nebūs jāmaksā, bet kādi izsaukumi tiks uzskatīti par nepamatotiem. Interesējās par centralizētās apkures jautājumiem, malkas piegādi privātmāju iedzīvotājiem un daudziem citiem jautājumiem.

pensionāriŠoreiz pie Krāslavas poliklīnikas pulcējās kāds pussimts veco ļaužu, ar viņiem tikties ieradās novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, viņa vietnieks Mečislavs Lukša, deputāts Aleksandrs Jevtušoks, domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Ēvalds Cauņa, pašvaldības policijas vecākais inspektors Andris Uzuls un novada domes sociālā dienesta vadītāja Vaira Cauņa. Pasākumā valdīja mierīga gaisotne, domes vadība pat saņēma pensionāru uzslavas par to, ka beidzot mūsu pilsēta tiek sakopta un labiekārtota. Sevišķi tika uzsvērti Ē. Cauņas nopelni šajā jomā. Tomēr deputātiem nācās uzklausīt pārmetumus par nespēju piespiest īpašniekus savest kārtībā graustu pilsētas pašā sirdī pie baznīcas — ēku Lāčplēša ielā 2. Pensionāriem tika apgalvots, ka pie šīs problēmas tiekot strādāts un tuvākajos mēnešos varētu gaidīt pozitīvas pārmaiņas. Ja tā nebūs, tad ēkas īpašniekam tiks pielietotas soda sankcijas.

Taču šie pārmetumi bija piliens jūrā salīdzinājumā ar tiem, kas izskanēja par klaiņojošiem suņiem un kaķiem. Kārtējo reizi pierādījies, ka dome kopā ar sev pakļautajām iestādēm nespēj atrisināt šo būtībā vienkāršo problēmu. Tas viss, neskatoties uz to, ka pašvaldībā strādā cilvēki, kas balotējas Saeimā un pretendē risināt valstiska līmeņa problēmas!

Lai manāmi mazinātu klaiņojošo dzīvnieku problēmu, būtu vien attiecīgi jāsakārto saistošie noteikumi un nesaudzīgi, aizmirstot par radu, draugu būšanu, jāsoda ikviens, kurš nevēlas tiem pakļauties. Paralēli jāorganizē suņu un kaķu izķeršana. Arī šajā jautājumā jāiztiek bez draugu un radu būšanas — lai brauc pakaļ savam mīlulim uz Daugavpils dzīvnieku patversmi! Nākamreiz būs gudrāks. Kā gan cilvēki var justies droši par saviem bērniem un sevi, ja ir tādi līdzpilsoņi, kas ne tikai izved suņus pastaigā bez pavadas un uzpurņa, bet palaiž pat savā vaļā? Un ko darīt tiem, kuru mazie bērni spiesti spēlēties dzīvnieku piegānītajās smilšu kastēs? Ko darīt tiem, kuriem ir zīdaiņi, bet dažu māju pagrabos, kurp gribi, negribi jāstaigā, čum un mudž blusas? Kā gan daudzdzīvokļu māju pagalmi nebūs kaķu apsēsti, ja klaiņojošos dzīvniekus nesodīti piebaro dažādi labdari? Ja grib, šis problēmas var atrisināt. Vai tiešām gribēšana pienāks tikai tad, kad cietīs pašu deputātu bērni? Kā saka — savs krekls tuvāks.

Protams, pensionāriem netrūka arī citu jautājumu, tostarp par kafejnīcu publikas radītājām neērtībām iedzīvotājiem un naktsmiera traucēšanu. Interesējās arī par mūzikas skolas ēkas likteni, kas tiks vai netiks būvēts nojaucamo namu Baznīcas ielā 13 un 15 vietā? Tika uzdoti arī jautājumi par veselības aprūpi, sociālo jomu un citi.

Kā informēja pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs Edmunds Gekišs, viens no galvenajiem šo pasākumu mērķiem ir apzināt vientuļos pensionārus. Tamdēļ klātesošie tika lūgti sniegt pensionāru biedrībai informāciju, ja viņiem zināms kāds vientuļš pensionārs. Tikšanās dalībniekiem tika izdalītas pensionāru aptaujas anketas, kurās tiek jautāts par ienākuma avotiem, apkures veidu, interesēm, vēlmi darboties kādā pensionāru pašdarbības kolektīvā, pulciņā, kādus kultūras pasākumus gribētu apmeklēt, kurp labprāt brauktu ekskursijā, par kādiem jautājumiem gribētu saņemt speciālistu konsultācijas, kāda sociālā palīdzība nepieciešama? Tiek lūgts izteikt priekšlikumus pensionāru apvienības darba pilnveidošanai.

Pasākuma beigās bija nacionālo kultūras biedrību koncerts.

Juris ROGA