Dzīvot var

Papildināt grāmatu klāstu bibliotēka var tikai pateicoties līdzdalībai projektos un dāvinājumiem. Pašvaldības iedalīto līdzekļu pietiek vienīgi periodisko izdevumu abonēšanai. Lasītāju dāvinātās grāmatas parasti ir krievu valodā - šajā pusē vairākums ir krieviski runājošo ģimeņu. Iedzīvotāju ieguldījums grāmatu fonda papildināšanā arvien ir vērā ņemams - aptuveni 100 grāmatas gadā. Taču bija laiks, kad vietējie ļaudis savai bibliotēkai sadāvināja līdz 200 grāmatām gadā.

Grāmatas latviešu valodā bibliotēkā nonāk, pateicoties valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras programmai "Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām" un "Bērnu žūrijai". Starp citu, bērni ir aktīvi un labprāt lasa šīs grāmatas. Būtībā neko citu viņiem bibliotēka arī nevar piedāvāt, jo trūkst līdzekļu grāmatu iegādei. Jaunas grāmatas bibliotēkas plauktos iegulst arī Grāmatu svētku laikā - par piedalīšanos tajos tiek pasniegtas sponsoru dāvanu kartes.

Pirmais iespaids, ka pagasts pavisam vārgi atbalsta bibliotēku, izrādās maldīgs. Pašvaldība bibliotēku nodrošina ar nepieciešamajām kancelejas precēm, gādā par to, lai bibliotekāre varētu piedalīties semināros, kā arī šogad ir iepirkta bibliotēkai nepieciešamā orgtehnika: printeris un biroja kombains, kurā ir gan printeris, gan skeneris, gan kopētājs. Divi datori saņemti Gaismas tīkla projekta laikā.

"Tagad bibliotēkas apmeklētājiem varu piedāvāt pilnu pakalpojumu klāstu," stāsta L. Paskačima. "Tiesa, pieaugušie apmeklētāji ceļu uz bibliotēku pamatā mēro grāmatas dēļ, bet jaunatni arvien vairāk interesē datortehnika. Lai nebūtu drūzmēšanās, ir ieviesta iepriekšējā pieraksta sistēma - katrs zina savu laiku un pusstundu var netraucēti strādāt. Ilgāk vienkārši neiznāk, jo gribētāju ir daudz. Otru datoru cenšos nenoslogot, lai to jebkurā brīdi varētu izmantot bibliotēkas pieaugušie apmeklētāji."

Svariņu ļaudis nekādā ziņā nejūtas sliktāki par citu pagastu iedzīvotājiem, kultūras dzīves jomā viņi ir pat pārāki par dažu vairāk attīstītu pagastu. Šejieniešiem arī nav pamata sūdzēties par sliktu satiksmi ar ārpasauli. Vienīgi biļetes cena uz Dagdu un Krāslavu sabiedriskajā transportā ir kļuvusi nepanesami dārga. Daudziem ir personīgās automašīnas, kas paver vēl lielāku rīcības brīvību. Sarunbiedre apgalvo, ja cilvēks ļoti vēlas, arī bezdarba apstākļos viņš atrod, ar ko nodarboties, prot čakli strādāt un kārtīgi atpūsties. Tiesa, dzīve laukos nav viegla, ne katrs spēj te izturēt.

Juris ROGA