Grūbas vairs netiek uzskatītas par delikatesi. Turklāt ir grūti iedomāties citus putraimus, kas būtu tik ikdienišķi. To vēsture aptver vairākus tūkstošus gadu, un senatnē tie tika mīlēti un ļoti augstu novērtēti. 21. gadsimtam ir visas iespējas kļūt par grūbu atdzimšanas gadsimtu, tā vismaz apgalvo uztura speciālisti, kas ir pārliecināti par miežu putraimu īpašo vērtību un priekšrocībām.
Mieži ir senākā graudu kultūra. Ēģiptieši un Mezopotāmijas iedzīvotāji no tiem vārīja putras, darīja alu un cepa maizi. Mieži bija pieprasīti, un to vērtīgās īpašības tika izmantotas daudzu slimību ārstēšanai. Senā labība Bībelē ir minēta vairāk nekā divdesmit reizes, senie dzejnieki rakstīja par to dzejoļus. Homērs miežus sauca par "vīriešu maizi", bet romieši ar šo putru baroja gladiatorus, lai padarītu tos stiprākus un izturīgākus, viņus pat sauca par "miežu vīriem". Pitagors vērsa uzmanību uz to, ka viņa skolēni labāk skaita un koncentrējas, ja pusdienās ēda grūbas. Viņš pat sāka rakstīt atsevišķu traktātu par šo putru, lai gan viņam neizdevās to pabeigt. Miežu graudu lielums kalpoja kā svara mērs - karāts, un trīs graudi, kas izlikti pēc kārtas, britiem bija ideāls collas mērs. Mūsdienu Tibetas iedzīvotāji miežus ēd dažādās kombinācijās, un viņiem izdodas strādāt 18 stundas dienā un nekad nenogurt! [..]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.42
Attēlā: Grūdenis jeb grūbu un kartupeļu biezputra (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
