Dilles: no mīlestības pušķiem uz pusdienu galdu

img


Daba rūpējās par cilvēku. Tā karstajos avotos izšķīdināja derīgos sāļus, attīrīja avotu ūdeņus no kaitīgiem piemaisījumiem un piesātināja ar lietderīgajiem. Tūkstošiem ārstniecības augu sugu bija jāpalīdz cilvēkam tikt galā ar visām iespējamām infekcijām un veselības problēmām. Prāts - lielākā dāvana no visām, ko cilvēki ir saņēmuši - bieži vien netiek izmantots paredzētajam mērķim, bet tas tā ir noticis un neko nevar darīt. No galvenajiem derīgajiem augiem, ko cilvēki izmanto pārtikā, izceļas līderu trīsvienība: pētersīļi, koriandrs un dilles. Dilles izceļas pat uz šīs zeltainās (vai drīzāk zaļās) trīsvienības fona. Šķiet, ka šis augs ir radīts, lai pārkāptu visus noteikumus cilvēku veselības labā.

Šodien neviens nevar pateikt, kurā vietā izauga pašas pirmās dilles. Autentiski zināms, ka tas, noticis Vidusjūras piekrastē, visticamāk, Āfrikas ziemeļos. Mūsdienās botāniķi izšķir vairāk nekā piecdesmit diļļu sugas, no kurām visas ir unikāli ārstniecības augi, taču jau sen ir iekļautas kulinārijas garšaugu arsenālā. Bet senos laikos...



Dilles vienlaikus novērtēja gan austrumos, gan rietumos. Pat senie ārsti Teofrasts un Katons savos rakstos sīki uzskaitīja smaržīgā auga ārstnieciskās īpašības, ar sajūsmu aprakstot tā smaržas un noslēpumainās spējas dziedēt, palīdzēt, atvieglot. Avicenna augstu vērtēja dilles, kas vienmēr bija atrodamas viņa ārstniecības līdzekļu klāstā. Austrumu ģēnijs bieži ārstēja bagātos un dižciltīgos, kuri gandrīz katru nedēļu cieta no pārēšanās un gāzēm. Tieši dilles šīs problēmas atrisināja, atvieglojot stāvokli, paātrinot gremošanas procesu un atbrīvojot no gāzēm. Aristokrāti uzskatīja Avicennu par burvi. Viņš to nenoliedza, lai gan ļoti labi zināja – tas ir lieliskā dabas izgudrojuma – diļļu – nopelns.



[...]



Andrejs JAKUBOVSKIS
 



Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.3



Attēlā: Vistas šķiņķīši majonēzē ar dillēm (recepte laikrakstā)



Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties:  ezerzeme@ezerzeme.lv