No pacienta viedokļa Krāslavas slimnīcas loma veselības sistēmā ir nozīmīga, un iedzīvotāji ar prieku uzņem katru ziņu par uzlabojumiem slimnīcā. Šogad tādu bijis daudz, gan tik lielu un acīm pamanāmu, kā renovētais ķirurģijas korpuss, gan arī mazāk redzamu, bet ne mazāk nozīmīgu. SIA “Krāslavas slimnīca” galvenais ārsts un Krāslavas novada domes deputāts Aleksandrs Jevtušoks šajā intervijā pastāstīs par šī gada veikumu. Sākumā par visaktuālāko — vai Krāslavas slimnīca strādās 2012. gadā?
— Pēc šīsdienas situācijas uz 2011. gada 2. decembri varu sacīt tikai to, ka arī nākamgad esam gatavi turpināt savu darbu kā SIA “Krāslavas slimnīca” ar visām tās struktūrvienībām. Cerēsim uz to, ka valsts pasūtījums būs apmēram tieši tādā pašā apjomā, kāds bija līdz šim. Tas nozīmētu, ka 2012. gadā darbu varētu turpināt diennakts uzņemšanas nodaļa, ķirurģijas nodaļa, kur atrodas ķirurģiskas un traumatoloģiskās gultas, terapijas nodaļa, neiroloģijas, reanimācija un intensīvā terapija. Ambulatorā daļa (poliklīnika) 2012. gadā turpinās darbu tiešu tādā pašā režīmā un pakalpojumus sniegs tieši tādā pašā apjomā, kā līdz šim — tas jau skaidri zināms.
— Krāslavas slimnīca šogad palielinājusi diagnostikas iespējas. Kas konkrēti izdarīts?
— Palielinājām endoskopisko izmeklējumu apjomu. Nopirkām jaunu aparatūru kuņģa diagnostikai (fibrogastroskopija) un resnās zarnas izmeklēšanai (fibrokolonoskopija).
Patīkami pacientiem jaunumi ir rentgenoloģijas nodaļā — lai vieglāk strādātu ārsti un kvalitatīvāk veiktu darbu, ir ierīkota kompjuterizēta rentgena sistēma. Šodien taisa rentgena izmeklējumu, un attēls uzreiz nokļūst ārsta - speciālista kabinetā uz monitora. Jebkādu rentgenogrammu ļoti labā kvalitātē uzreiz pēc rentgena tagad var apskatīt ķirurģijā, poliklīnikā un terapijā.
Šogad konkursa kārtībā iegādājāmies jau-nu ultraskaņas diagnostikas aparātu (UZI).
Paralēli atjaunojām novecojušo medicīnisko aparatūru. Dažādas medicīniskās aparatūras un iekārtu iegādei šogad slimnīca izlietoja aptuveni 100000 latu. Medicīna ir ļoti dārga.
Poliklīnikā regulāras pacientu pieņemšanas uzsāka urologs.
Turpina strādāt izbraukuma darba ekspertīzes ārstu komisija (DEĀK), kas nosaka invaliditātes cēloņus un pakāpi, pastāvīgu vai ilgstošu darbaspējas zudumu vai darbaspēju stipru samazināšanos sakarā ar slimību, traumu vai anatomiskiem defektiem. DEĀK pieņem pacientus vienu reizi mēnesī Krāslavas poliklīnikā, tas ir vitāli svarīgi lauku iedzīvotājiem. Ja nebūtu izdevies panākt šo vienošanos par izbraukuma DEĀK, tad mūsu cilvēkiem būtu jābrauc uz Daugavpili, Rēzekni, Jēkabpili vai pat Rīgu, kas cilvēkiem radītu milzu problēmas.
— Ir jaunas diagnostikas iespējas, bet kādā ceļā tās pieejamas pacientam?
— Diagnostikas iespējas ir pieejamas katram šādos veidos: ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ar speciālista nosūtījumu un par paša līdzekļiem. Šodien praktiski visi pacienti, kuri nonāk pie mums uz ambulatoro daļu, šeit ierodas caur primāro veselības aprūpes sistēmu ar ģimenes ārsta norīkojumu pie ārsta speciā-lista, kurš nozīmē kādu izmeklējumu. Cilvēks samaksā pacienta iemaksu. Gadījumā, ja viņš ir apdrošinājies (tā saucamā rozā grāmatiņa), pacienta iemaksu samaksā apdrošinātājs. Ja cilvēks negrib apmeklēt ne ģimenes ārstu, ne speciālistu, tad viņš var atnākt uz poliklīniku un kā maksas pakalpojumu saņemt jebkuru izmeklējumu, kuru piedāvājam par samaksu. Cenrāži ir pie reģistratūras. Arī tādi cilvēki ir, lai gan viņu nav daudz. Visos trijos gadījumos cilvēks saņem vienādas formas slēdzienu, kas ne ar ko neatšķiras neatkarīgi no tā, vai izmeklējies par savu naudu, vai ar ģimenes ārsta, speciālista nosūtījumu.
Ja runājam par šogad iepirktajiem pacientu monitoriem, kas kontrolē organisma dzīvībai svarīgo funkciju darbību, tad tie pieejami tikai cilvēkiem, kam tas nepieciešams, proti, tiem, kuriem ir medicīniskās indikācijas.
— Cilvēki arvien neziņā, kā nokļūt mājās, ja “ātrie” naktī aizved uz Krāslavu, bet slimnīcā neieliek?
— Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests strādā kā atsevišķa struktūrvienība, kurai ar mums ir tikai viena saikne — viņi īrē mūsu ēkas un atved slimniekus uz uzņemšanas nodaļu.
Jā, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīna neved cilvēku mājās, ja viņu neuzņem slimnīcā. Pie slimnīcas esam ierādījuši diennakts stāvvietu vienam taksometram, uzņemšanas nodaļā un pie slimnīcas vecākajām māsām ir telefonu numuri, pa kuriem var sazvanīt taksistu, lai viņš piebrauc un aizved mājās par paša cilvēka naudu. Tas ir vienīgais, kā varējām nākt pretī pacientiem, un šodien tas ir vienīgais risinājums.
Tajā pašā laikā ir izdevumi, kurus uzņemamies mēs. Ja mūsu slimnīcas stacionāra pa-cientam vajag veikt izmeklējumus Daugavpilī, tad paši viņu vedam uz Daugavpili no stacionāra un atpakaļ bez maksas. Piemēram, uz magnētisko rezonansi, uz ehokardiogrāfiju paši aizvedam turp un atpakaļ, un pacients neko nemaksā. Bet tikai tad, ja pacients ievietots stacionārā un ir medicīniskās indikācijas, nevis kad pats vēlas.
— Diemžēl ir arī kāda nepatīkama ziņa...
— Ar 2012. gada 1. janvāri pārtrauks darbu Sirds veselības kabinets, kur veica profilaktiskos izmeklējumus un kas iedzīvotājiem bija pieejami pilnīgi bez maksas. Tas noticis ne pēc mūsu vēlmes vai iniciatīvas, bet tāpēc, ka valsts pārtrauc finansējumu. Sirds veselības kabineti Latvijā darbojas par valsts līdzekļiem, tagad šo darbu nodod primārās aprūpes ārstiem.
Teikšu atklāti, nav viegli strādāt, kad nevar plānot darbu ilgākam laika posmam. Bet nākotnes plāni mums tomēr ir. Tur, kur kādreiz bija bērnu nodaļa, tiek realizēta projekta 3. kārta. Darbi jau rit, galarezultāts būs nākamgad marta beigās, tad arī būs sīkāka informācija. Uzskatu, ka 2011. gada laikā esam paveikuši nozīmīgu darba apjomu, visu to izplānojām kopīgi ar kolēģiem. Esam gatavi strādāt arī turpmāk tikpat produktīvi un pilnā apjomā sniegt medicīniskos pakalpojumus mūsu bijušā rajona iedzīvotājiem un citiem Latvijas reģionu iedzīvotājiem.
— Paldies par atbildēm!
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
