Attālums rada problēmas

Daudzdzīvokļu māju apkure ir pašu mājas iemītnieku ziņā. Centrālās apkures vietā dzīvokļos savulaik tika samūrētas krāsnis un plītis, tagad katrs pats domā par malkas sagādi. Pagasta pārvalde palīdz tikai vientuļiem pensionāriem — ar bezdarbnieku-simtlatnieku palīdzību malku saskaldīja un salika. Bet tāda palīdzība sniegta tikai nespējīgajiem cilvēkiem, tie, kuri paši spējīgi tikt ar visu galā, paši arī dara. Darbā pieņemta arī aprūpētāja, kas palīdz veikt mājas soli vientuļajiem pensionāriem, piemēram, sagādā pārtiku no veikala, sanes malku mājā, izkurina telpas. Šajā pagastā dzīvo 97 gadus veca sirmgalve, kā arī viena nestaigājoša invalīde, kuras bez palīdzības no malas nekādi nevar iztikt.

Atsaucoties uz veiksmīgi pārdzīvoto iepriekšējo bargo un sniegoto ziemu, pārvaldes vadītāja pauž pārliecību, ka arī šoziem noteikti nevajadzētu būt nekādām problēmām ar bērnu pārvadāšanu uz skolu. Līgums ar uzņēmēju par pagasta ceļu tīrīšanu no sniega ir noslēgts. Skolēnu pārvadāšanai tiek izmantots pēc Šveicas programmas saņemtais jaunais autobuss, kurā ir 51 vieta, no tām 31 sēdvieta. Otrs transportlīdzeklis ir pagasta deviņvietīgais “Mitsu- bishi” markas autobusiņš.

“Bērni no Pauļukalna, Grizāniem, Bērziņiem un Andžāniem tiek savākti pie valsts ceļiem, un visus vedam uz Ezernieku vidusskolu,” stāsta R. Demida. ”Līdz šim mums nebija nekādu problēmu, arī pērnajā sniegiem bagātajā ziemā visus bērnus regulāri aizvedām uz skolu un atvedām mājās, ieskaitot pirmsskolas sagatavošanas grupas bērnus.”

Ceļi ir daudzviet sāpīgs jautājums, sevišķi vietās, kur daudz griež mežu. Bērziņu pagastā ceļa malā izvešanu gaida desmitiem baļķu grēdu, taču pārvaldes vadītāja apgalvo, ka pašvaldība rūpīgi seko tam, kas notiek uz pagasta ceļiem, turklāt iespēju robežās pieskata arī valsts ceļus, lai gan tas nav pagasta pienākums. Gaidot ziemu, pagasta ceļi tika nogreiderēti, un šobrīd nav pamata uztraukties, ka kaut kur kaut kas nebūtu kārtībā.

R. Demida: “Dagdas novada pašvaldības ceļu meistars Aivars Belkovskis izsūta mums informāciju uz e-pastu par to, kas ir izņēmis ciršanas apliecību un kur zāģē mežu, atrodas tas pie pašvaldības ceļa vai nē. Mūsu ceļa strādnieks uzreiz brauc un visu kontrolē. Uz pavasara šķīdoņa laiku izvietojam kravnesību ierobežojošās ceļa zīmes. Vienu gadu pagastā bija sabojāti ceļi, bet tagad viss ir kārtībā. Iedzīvotāji noteikti var būt mierīgi un pārliecināti, ka meža izvešana tiek kontrolēta.”

Turpinot par kontroles tēmu, jautāju, kā tiek kontrolēti simtlatnieku programmā nodarbinātie bezdarbnieki, jo nereti izskan sūdzības par vāju kontroli.

R. Demida apgalvo, ka Bērniņu pagastā šajā jautājumā ir kārtība: “Kontrolējam divatā — es un pagasta komu- nālais darbinieks. Bezdarbnieki pie mums ir paveikuši ļoti daudz. Kapusvētkiem regulāri tiek sakoptas 11 kapsētas: izpļautas, sagrābta zāle, izgriezti vecie koki, lai nebojā pieminekļus, rudenī aizvāktas vecās lapas. Nojaucām daudz vecu ēku, kas bija graustu līmenī. Punduros nojaukta kluba ēka, vecais veikals, pienotava. Bērziņos krustojumā stāvēja veca māja — arī šo graustu likvidējām, vēl arī citas ēkas. Ar bezdarbnieku palīdzību sagatavojam malku: pērn izgriezām kokus grāvmalās, šogad — kapsētās. Jau trešo gadu nerīkojam malkas iepirkumu.

Pašu spēkiem Nāzaru ezera krastā ierīkojām atpūtas vietu. Ir laipa ezerā, ir pārģērbšanās kabīne, ir trīs galdi ar soliem, ir labierīcības. Zeme gan nav pašvaldības, bet saskaņojām ar īpašnieku, un viņš neiebilst pret to, ka iedzīvotājiem tur būs atpūtas vieta.

Bijušo 20 metrus garo katlumāju Bērziņos pārtaisījām par garāžu jaunajam skolēnu autobusam. Ierīkojām jaunus vārtus, sataisījām piebraucamo ceļu. Punduros pie ūdenstorņa uzbūvējām jaunu ēku atdzelžošanas iekārtām, pašas iekārtas drīz atvedīsim un uzstādīsim. Ar bezdarbnieku palīdzību sakārtoti ciematu centri. Vasarā izpļāvām latvāņus ceļmalās, cik vien bija mūsu spēkos.”

Pārvaldes vadītāja apgalvo, ka bijis tikai viens gadījums, kad nācās šķirties no cilvēka, kurš ilgi neizgāja darbā. Bijuši vairāki gadījumi, kad kāds paretam kavē darbu, bet par tām dienām netiek veikta samaksa. Reizēm nācies braukt un runāt ar cilvēku, skaidrot: ja kavēs darbu, tad zaudēs bezdarbnieka statusu un nesaņems arī GMI pabalstu.

Bezdarbnieku kontingents ir dažāds, tostarp arī cilvēki ar labu izglītību, kuriem Bērziņos vienkārši nav iespēju atrast darbu. Ja bija iespēja šiem cilvēkiem piedāvāt kvalificētu darbu, tad tā arī tika darīts, piemēram, kad gatavoja bibliotēku akreditācijai un vajadzēja palīgus kārtot grāmatu fondu.

Bērziņu pagasta ļaužu vislielākā problēma, pēc pārvaldes vadītājas domām, ir lielais attālums līdz pilsētām. Varbūt cilvēks atrastu darbu, bet viņam nav iespējas nokļūt līdz darbavietai un mājup. Savukārt uz vietas brīvu darbavietu nav. Daži pagasta ļaudis iekārtojušies Robežsardzē, bet lielākajai daļai iztikas avots ir pašu saimniecības. Pagastā ir daudz pašnodarbināto personu, kuras tur govis, realizē pienu, audzē un pārdod sivēnus. Bet tikai tie, kuriem ir tehnika, kuri ir veseli un stipri, var paši sarūpēt barību lopiem. Kuriem tā nav, tiem ļoti grūti. Pabalstu saņēmēju pagastā netrūkst.

Nav nekādu cerību, ka slēgtā skola kādreiz atsāks darbu, jo trūkst bērnu, lai ekonomiski tas attaisnotos. Turklāt Ezerniekos bērniem ir lielākas iespējas attīstībai, visi jau pieraduši, ka uz skolu jāmēro tālāks ceļš, un sūdzību nav. R. Demida pastāstīja, ka skolas vietā izveidotais centrs ir attaisnojis sevi, jo arī pieaugušie izmanto jaunās iespējas, piemēram, centra telpās veiksmīgi darbojas sieviešu rokdarbu pulciņš, ir datori un interneta pieejamība, kas arvien svarīgi cilvēkiem, lai gan vairāk un vairāk cilvēkiem internets kļūst pieejams arī mājās. Ne tik senā pagātnē internets Bērziņos bija bezmaz ekskluzīva lieta. Tagad daudzi cilvēki var samaksāt rēķinus caur internetu mājās. Daudzi iemācījās rīkoties ar internetu, tieši pateicoties centram, kurā apmācītas jau trīs grupas. Bija arī angļu valodas kursi.

Lielais attālums un Krājbankas krahs radīja milzu neērtības daudziem pagasta iedzīvotājiem, jo nācās mērot tālu ceļu, lai atvērtu jaunus kontus citās bankās. Kuri nevarēja nekur aizbraukt, atvēra kontus pastā. Pagasta vadība krīzes situācijā varēja palīdzēt uzrakstīt kādu iesniegumu, dot kādu padomu, un viss. Pārvaldē priecājas jau par to vien, ka pašvaldības ekonomists apsolīja naudu ieskaitīt laikā, lai bankas krīzes dēļ darbs nebremzējas.

Bērziņos manāmas arī attīstības iezīmes. Uz pavasara pusi plānots uzsākt projekta realizāciju, lai savestu kārtībā tautas namu. Iedzīvotājiem nav jāsatraucas par agrāko finanšu ieguldījumu likteni — jaunie logi lielajā zālē un elektriskā apkure remontdarbu rezultātā netiks aiztikta.

R. Demida: “Tas būs Lauku atbalsta dienesta administrēts projekts un attieksies tikai uz tautas namu. Plānota tautas nama ēkas fasādes siltināšana, jauna jumta izbūve un jaunas apkures sistēmas izbūve, proti, pagrabā būs malkas katls, kas ir ekonomiskāk nekā kurināt ar elektrību. Elektriskā apkure tiks saglabāta kā rezerves variants.

Pēc remonta bibliotēku plānojam pārvietot uz tautas namu, jo šajā ēkas spārnā ir šauri. Tagadējās bibliotēkas telpas vajadzētu arhīvam un citiem mērķiem. Pagaidām tas nav galīgi izlemts.

Šis spārns, kur atrodas administrācijas telpas, netiks remontēts, lai gan te tāpat vajag krāšņu apkuri nomainīt pret efektīvāku, vajag jaunu jumtu un fasādes siltināšanu, bet pagaidām nav iespēju veikt šos darbus.”

Varbūt kādreiz Bērziņos būs jauns ielu apgaismojums. Novadu izveides pirmajā gadā šis jautājums tika aktualizēts, pagasts sazīmēja plānu un visus dokumentus atdeva uz novadu. Tālākais ir novada speciālistu un vadības kompetencē, bērziņieši apgaismojumu grib.

Padomju varas gados Bērziņu pagastā bija ap tūkstoš iedzīvotāju, šodien — 478 cilvēki. Laukos dzīvo maz, vairāk ļaužu koncentrējies centros. Daudzi izbrauca darba meklējumos uz galvaspilsētu un ārzemēm. Atgriežas nedaudzi.

Juris ROGA