Mēs visi esam nākuši no bērnības un, atgriežoties tajā neaizmirstamajā laikā, atzīšos godīgi: visgaršīgākais pasaulē ir vecmāmiņas gatavotais ievārījums.
Marsi, snikersi un pārējie mūsdienu apšaubāmas izcelsmes našķi nav salīdzināmi ar ķiršu, upeņu, jāņogu, zemeņu saldumiem, kas izvārīti vara bļodā pēc vecmāmiņu receptēm. Pat dižais rakstnieks Ļevs Tolstojs savā nemirstīgajā vēsturiskajā romānā “Karš un miers” veltīja veselu nodaļu mājas prieka un veselības eliksīra tapšanas procesam. Arī nežēlīgās medicīnas krīzes gadsimtā ar fantastiskām pulveru, tablešu un mikstūru cenām mēs aizvien biežāk glābjamies no kaitēm ar gadu simteņos pārbaudītajiem tautas līdzekļiem, kas gatavoti no avenēm, mellenēm, dzērvenēm... Par spīti varas blēžiem, kuri personīgās labklājības dēļ iznīcināja Latvijas cukura rūpniecību, lauku un pilsētu mājsaimnieces turpina gatavot ievārījumu un sarūpēt uzlējumus, izmantojot Lietuvas, Polijas un Dānijas ražojuma cukuru, kas maksā divreiz dārgāk. Bet nabadzībā iestigusī Latvija šodien var “lepoties” tikai ar vienu eksporta preci — aprobežotajiem partiju birokrātiem, tikai kam viņi ir vajadzīgi?
Vasaras “rozīnītes” meklējumos Indra trāpīja desmitniekā, un ievārījumu diena, kas iedibināta Rožu stacijā, tuvojas savai desmit gadu jubilejai — saldumi neapnīk! Un, kas ir svarīgi, katrs augļu un ogu festivāls atšķiras no iepriekšējā. Šovasar uz sporta un kulinārijas startiem izgāja trīs... vecmāmiņu komandas no Indras, Piedrujas un Robežniekiem. Te mani pievīla žurnālista nojauta: pārāk aizrāvos ar Indras efektīgā piecnieka fotografēšanu, kuru pastiprināja veselas divas pārvaldes dāmas: Ērika Gabrusāne un deputāte Valentīna Bārtule. Dāmas ar jocīgām bantītēm virs frizūrām reizēm jutās nedrošas no dubultvadības... Toties Robežnieku komanda strādāja kā pulkstenis. Vienvaldība vecmāmiņas un vecvecmāmiņas Marijas Žoglas, kolhozu ēras lieliskās dispečeres, personā bez liekas rosīšanās tuvināja draudzīgo komandu kārotajam mērķim — tikai uzvara! Kapteiņa padomniece Maija Šemele centās tā, ka pastāvīgi parādījās manas fotokameras “Nikon” skatu meklētāja priekšā. Veltīgi: šoreiz mana uzmanība tika pievērsta vecmāmiņām vien.
Kādi gan bija konkursa pārbaudījumi! Uz atjautību, veiklību, un vecmāmiņas, aizmirsušas savus gadus, izrādīja apskaužamu komjauniešu naskumu. Patiešām no vecuma var un vajag bēgt! Piedrujas komandā ar izveicību izcēlās otra vecvecmāmiņa — Regīna Galasko. Zirgu apturēs auļos, degošā mājā ieies — tas tieši teikts par dāmu ar cepurīti galvā. Ak, šis grūtais sievietes liktenis, it īpaši laukos! Gadiem nepārmet, centies paspēt visur — mājā, sētā, tīrumā un mežā, kur briest avenes un mellenes. Bet vēl neaizmirsti izdabāt tam tipam, no kura radušies bērni un mazbērni — barošana ar jogurtu no karotes izvērtās par interesantāko konkursa posmu. Vīri rauca pieres un ļoti nelabprāt rija bāli rozā maisījumu — no alus nebija ne smakas. Tomēr nav kur likties: atteiksies, dabūsi ar lielu koka karoti pa pieri. Iztika bez eksekūcijas... Katru amizanto konkursu niansi ņēma vērā stingrā žūrija, kuras sastāvā bija mazbērni. Atzinības vārdus pelnījis neuzpērkamais trijnieks: Diānai, Guntim un Vadimam var likt piecnieku!
Saldo svētku kulminācija bija konkurss pie lauka virtuves ar precīzu uzdevumu: pusstundas laikā sacept vairāk pankūku ar ievārījuma pildījumu. Un, protams, garšīgākas. Arī te Robežnieki paspīdēja ar novatorismu, kulinārajos meklējumos izmantojot... strausu olas. Ko gan neizdarīsi slavas dēļ! Aizsteidzoties notikumiem priekšā, atklāšu noslēpumu: pēc pirmās neizdevušās pankūkas Piedrujas vecmāmiņas izcepa 32, Ind-ras — 42, bet Robežnieku — 55 pankūkas ar ievārījuma pildījumu!
Kamēr virmoja pavāru kaislības pie ugunskuriem, kur no sešām pannām zibens ātrumā nolidoja dzeltenbrūnas pankūkas, kuplā skaitā sapulcējušos viesus izklaidēja pašdarbnieki. Koncerta programmu atklāja Indras vokālais ansamblis “Rēvija”, turpināja Krāslavas “Noktirne”, kura lieliski izmantoja Maestro jubileju. Aveņogu, kas sākumā tika apdziedāta krievu šlāgerī, skatītāji, kā mēdz teikt, ieraudzīja dzīvu. Olga Malina, deju studijas “Malika” soliste un vadītāja, savaldzināja publiku ar austrumu deju burvīgo izpildījumu. Tas Indrā nekad agrāk nav bijis. Kad vai nu pa jokam vai nopietni sākās gribētāju apgūt vēderdejas mākslu sasaukšanās, pirmā pacēla roku... Ērika Gabrusāne. Bet, ja runāt nopietni, tad koncerts bija vienkārši sajūsminošs. Un es domāju, ka honorāri — pankūkas ar saldo pildījumu — ielūgtajiem viesiem garšoja lieliski. Laime nav naudā... Starp citu, vecmāmiņu ievārījuma degustēšana turpinājās visu dienu. Par prieku bērniem, tiem dienā bija piedāvātas izjādes ar zirgiem un ponijiem.
... Uz skatuves uznāca jauniešu žūrija un paziņoja sešu konkursu rezultātus. Lielas vērtīgās balvas — klūgu grozi un koka karotes, vietējo amatnieku izstrādājumi — tikai pa- stiprināja intrigu. Dzimtās sienas palīdz ne vienmēr: neparasto vasaras svētku saimnieku komandai nācās samierināties tikai ar trešo, tomēr godalgoto vietu! Manuprāt, Indrai trūka galvenā: komandā nebija vecvecmāmiņas, un to nevarēja kompensēt pat autoritatīvo vadītāju pāris. Piedrujas piecnieks — Marina Rudņeva, Svetlana Petkeviča, Jeļena Račicka, Regīna Galasko un Anna Matule — ar gavilēm saņēma apsveikumu par izcīnīto sudrabu. Vētrainiem aplausiem skanot, galvenās balvas tika pasniegtas talantīgām un veiklām Robežnieku vecmāmiņām un vecvecmāmiņai. Zelta rindu dzimtā novada vēsturē ierakstīja Marija Žogla, Vija Joņina, Svetlana Mančinska, Ludmila Komare un Irēna Kozinda. Bez prieka par redzēto todien katrs spilgtā pasākuma viesis vēl pēc sirds patikas nobaudīja vecmāmiņu pankūkas ar visiem iespējamiem jaunās ražas ievārījumu pildījumiem. Uz veselību!
Jūs, dārgās Indras saimniecītes Valentīna Bārtule, Ērika Gabrusāne, Tatjana Kruglova, Romaualda Žuraka un Lilija Šemele, nebēdājieties par to, ka jums tika bronza. Svarīgs ir kas cits — ievārījumu festivāls izdevās, par ko liels paldies jums un lieliskās idejas autoriem.
Aleksejs GONČAROVS