Vasaras aktualitātes Dagdas novadā

— Dagdas novads ir izsludinājis konkursu pagasta pārvaldes vadītāja amatam Asūnē, Ķepovā un Šķaunē. Kas par lietu?

— Šo pagastu pārvalžu vadītāji — Jānis Vilgerts un Jadviga Ceicāne — nolēmuši atstāt amatus. Katram savi iemesli, bet mums līdz 1. septembrim ir jāatrod cilvēki, kuri stāsies viņu vietā un būs spējīgi tikt galā ar visiem darbiem. Tas nav viegls uzdevums, tālab arī izsludināts konkurss.

— 1. septembrī sākas jaunais mācību gads. Zināms, ka skolēnu skaits sarucis. Vai novadā turpinās darbu visas izglītības iestādes?

— Visas strādās, nevienu neesam nolēmuši slēgt. Turpinās darbu arī visi bērnudārzi — Ezerniekos, Andrupenē un Dagdā. Pilsētas bērnudārzā esam izremontējuši telpas un ir atvērta viena jauna grupa. Turpinās darbu arī pirmsskolas bērnu grupas, kas izveidotas lauku skolās. Visās skolās vasarā notiek nepieciešamie kosmētiskie remonti, visas varēs normāli uzsākt mācību gadu.

— Pilsētā daudzviet būtu nepieciešams jauns asfalts. Ir kādas cerības?

— Ceļu fonda naudas dramatiski trūkst. Pilsētā asfaltbetona segums tiks atjaunots tikai tur, kur to bija nepieciešams uzlauzt sakarā ar ūdensvada un kanalizācijas ierīkošanas darbiem, realizējot ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības Dagdā II kārtas projektu. Praktiski tas ir pilsētas ziemeļu rajons. Mums nav tādu iespēju šodien citur asfaltēt ielas.

— Pilsētas svētki tika svinēti jaunajā estrādē, kas tapa, pateicoties dalībai projektā. Ir ņemtas vērā pagājušā gada kļūdas, un šie svētki bija baudāmāki. Tā kā viesu bija ļoti daudz, grūtībās nonāca autovadītāji. Nav skaidrs, kāpēc tika atļauts novietot automašīnas stāvēšanai uz ielas, pa kuru jābrauc uz autostāvvietu. Diviem pretī braucošajiem transportlīdzekļiem bija grūti samainīties.

— Viena autostāvvieta 25 mašīnām ir pie dīķa, kas ir ļoti mazas ietilpības, tālab pārējiem bija jābrauc lejā uz autodromu. Nākotnē tur būs labi aprīkota stāvvieta, tur arī tiks realizēts jauniešu projekts. Tā ka šī vieta arī attīstīsies. Tā sanāca, ka cilvēki paši aizpildīja piebraucamo ceļu uz autostāvvietām. Vienkārši neiedomājāmies, ka tas tā notiks, bet nākamgad to ņemsim vērā un pilsētas 20 gadu jubilejā izvietosim attiecīgas ceļazīmes. Mašīnas varēs atstāt tikai stāvlaukumos. Ir bīstami radīt šaurību uz ceļa, kad tik liela cilvēku un transporta plūsma. Kļūdas ir jāanalizē un jānovērš. Cilvēku plūsma tikai pieaug, vajag dot cilvē- kiem iespēju atpūsties tā, lai katram prieks ir pilnīgāks un to neaptumšo kāds negadījums, kaut vai nobrāzts automašīnas spārns vai tik sīks, ka nav kur apmesties apēst savu šašliku. Mums ir ko tur uzlabot arī tirdzniecības un cilvēku ēdināšanas jomā. Vēl noteikti vajadzētu uzstādīt vairāk mobilās tualetes, lai gan tas ir diezgan dārgi.

— Vai atrisināts apkures jautājums tām dzīvojamām mājām, kuras savulaik bija pieslēgtas arodvidusskolas katlu mājai un kura vairs nefunkcionēs?

— Sākotnēji māju iemītnieki vēlējās apkures jautājumu risināt paši. Laika gaitā situācija izveidojās tā, ka cilvēki savā starpā nespēja vienoties par apkures nodrošināšanu un vērsās pēc palīdzības pašvaldībā. Tika sasaukta tautsaimniecības komitejas sēde, kurā šis jautājums tika detalizēti izspriests. Kaut arī likums nosaka, ka privātais atbild pats par sevi, tomēr pašvaldībai būtu jānodrošina pakalpojums, ko pašu iedzīvotāji lūdz, un attiecīgi jāreaģē. Jautājuma risināšanā iesaistījām komunālās saimniecības uzņēmumu un uz-devām apzināt iespējamās firmas, kas piegādā granulu katlus. Katrai no divām mājām Brīvības ielā 3a un 3b būs savs granulu katls, kopumā tas pašvaldībai izmaksāja 25000 latu. Komunālā saimniecība apsaimniekos šos katlus, nodrošinās apkuri un slēgs līgumus ar māju iedzīvotājiem par norēķiniem. Sākotnēji iedzīvotāji nevēlējās sasaistīt savu likteni ar komunālo saimniecību, bet citas alternatīvas nav un pati dzīve salika visu pa vietām. Cilvēki vēl nav raduši paši risināt problēmjautājumus no sākuma līdz galam.

— Kādā stāvoklī vispār ir dzīvojamais fonds novadā un pilsētā?

— Nolietotais dzīvojamais fonds ir lielākā problēma jebkurai pašvaldībai, Dagdai tajā skaitā. Tā kā nav nekādu investīciju programmu dzīvojamā fonda būvniecībai, tad valsts divdesmit neatkarības gados nebūvējām neko. Mums ir tikai tas, ko iedzīvotāji paši būvējuši. Pašvaldība neiegulda naudu jaunu ēku būvniecībā, tikai minimāli tērē uzturēšanai un notiek kaut kāda lāpīšana avāriju gadījumos. Bet cik var lāpīt, ja ir mājas, kuras bija jānojauc vēl pirms Padomju Savienības sabrukšanas — bija pat veikts ēku apsekojums Dagdā. Šodien katrai mājai ir savs uzkrājumu konts, mājas vecākais var izlemt, kā to izlietot. No uzkrājuma fonda salāpīsim mājas Brīvības 3a jumta segumu, bet jumti tek arī citām ēkām. Problēma, ka tās mājas ir privātās un iedzīvotājiem ir lielas grūtības savstarpēji vienoties par darbiem. Neprivatizētais fonds ir tikai 76 dzīvokļi, kas atrodas būtībā avārijas stāvokļa mājās, kuras būtu jānojauc un jāuzbūvē no jauna. Vēl sliktāka situācija laukos, tur mums ir daudzdzīvokļu mājas ar izsistiem logiem un izlauztām durvīm.

Kaut ko jau mēs paši varētu savest kārtībā, bet vajadzīga iedzīvotāju izpratne un labas gribas žests. Svariņu pagasta Kro- manišķos pie ceļa ir laba divstāvu māja, kurā kopumā astoņi dzīvokļi. Divi pieder pašvaldībai, tos šobrīd tā remontē, pārējos savulaik iedzīvotāji izpirka par pajām, bet īpašuma lietas pilnībā dokumentāli nesakārtoja. Cilvēki mīt tikai divos dzīvokļos, četri tukši. Tā kā māja faktiski ir pusapdzīvota, ir arī visas izrietošās problēmas ar jumta segumu, skursteņiem, apkuri. Būtu labi, ja dzīvokļu īpašnieki, kuriem tie acīmredzot nav vajadzīgi, oficiālā ceļā no tiem atteiktos par labu pašvaldībai vai sakārtotu dokumentāciju un dotu mums iespēju tos atpirkt. Dzīvokļu jautājums pašvaldībai ir aktuāls, kaut kā tas jārisina.

— Tie, kuriem mājās tek ūdens uz galvas, sūdzas, ka pašvaldība nemēģina palīdzēt vismaz organizatoriskajā līmenī. Pirmā stāva iemītnieki ietiepīgi izliekas ne- manām, ka caurs jumts ir arī viņu problēma un negrib maksāt par remontu. Gadiem ir šis riņķadancis.

— Māju iemītniekiem ir jāspēj pašorganizēties, bet lielākoties cilvēki ir kūtri, turklāt viss saistīts ar naudu un nabadzību. Ja cilvēkiem būtu līdzekļi, viņi remontētu. Bet pašvaldība šajās mājās arī nevar ieguldīt naudu, jo mums to liedz likums. Tad jau jebkurš privātmājas īpašnieks atnāks un pieprasīs mums saremontēt viņa mājas vai kūts jumtu. Jo ar ko gan viņš ir sliktāks? Mēs vairākas reizes esam mēģinājuši organizēt cilvēkus. Sapulcē viņi piekrītoši māj ar galvu, bet, pārnākot mājas, sākas viss no gala. Laikam jānomainās paaudzei. Šobrīd optimālu un ātru risinājumu šai problēmai neredzu. Ja vien tas nebūs piespiedu kārtā ar valdības lēmumiem, nekas daudz nemainīsies. Nepieciešama cilvēku labā griba un savstarpējā vienošanās. Visi redz, ka mājai ir jānokrāso fasāde, bet atbilde viena: “Naudas nav, iedosiet, nokrāsosim...”

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA