Lieliskais septītnieks un tā vadītājs

Aizliegtais auglis ir salds, un pēc PSRS sabrukuma visā bijušajā PSRS telpā gluži kā sēnes pēc lietus sāka vairoties baikeru klubi. Rietumu kārdinājumi, kurus agrāk neatbalstīja oficiālās varas iestādes, kļuva par patīkamu ikdienas parādību, un mēs laiku pa laikam ar gandarījumu vērojam vēja brāļus, kuri traucas ar saviem spožajiem motocikliem pa mūsu izdangātajiem ceļiem.

To, ka Krāslava ir pilnīgi mūsdienīga Eiropas pilsēta, apliecina Līvānu baikeru kluba “Quercus” (tas tulkojumā ir ozols) filiāles tapšana. Protams, Krāslavas vecie iedzīvotāji atceras, kā pirms gadiem trīsdesmit - četrdesmit pa pilsētu un pat pa lielvalsti joņoja brašais motociklists Boriss Tarļeckis uz modernās “Javas”. Vēlāk viņš pārsteidza mūs ar markas “Ural” smago baiku, kas tika pār- veidots līdz nepazīšanai, tagad lepni braukā ar skaistu “Hondu”. Ar Borisu viss arī sākās, un tagad organizēto vietējo baikeru rindās ir vesels lieliskais septītnieks! Lai arī pagaidām vietējiem divu riteņu transporta cienītājiem nav pa kabatai amerikāņu markas motocikls “Harley Davidson”, toties viņi lieliski iztiek ar Japānas, Itālijas un Čehijas ražojuma motocikliem.
Pirmais baikeru šovs Krāslavas centrā izraisīja vispārēju interesi — viss, kas ir jauns, allaž pievilcīgs. Atbalstīt debitantus ieradās ceļu bruņinieki ādas tērpos no Daugavpils. Pirmais patīkamais pārsteigums: baikeru rindās nejauši iekļuva divi jaunlaulāto pāri, kuriem cēlsirdīgi tika atļauts iemūžināt unikālus kadrus — jāšus tērauda zirgos. Tālāk uzmanības centrā nokļuva Boriss Tarļeckis, mūsu baikeru kustības un sestdienas šova organizētājs. Sākumā viņš atbildēja uz itālietes Klaudijas Beluči, vēlāk uz korespondentu jautājumiem. Tā Krāslavas motošovs negaidot guva planētas rezonansi. Ar ko tad mēs esam sliktāki par citiem?

Baikeru sacensības ir ļoti interesants skats. Pirmais konkurss — mucas ripināšana ar priekšējo riteni, kas izrādījās visai grūts pārbaudījums, taču balvas atrada savus varoņus, kā arī varones, kad nākamajās sacensībās baikeru pavadonēm nācās, motociklam braucot, satvert ar zobiem cīsiņu, kas bagātīgi bija notriepts ar sinepēm. Neveiksminiecēm vajadzēja samierināties ar aso piedevu uz vaigiem un tikai. Cik tas bija jautri! Simtiem skatītāju tika demonstrēts, kā baikeri deldē riepas, vēlāk sākās bērnu vizināšana.

Bija arī programmas “nagla”, kad goda apli veica vecākais Krāslavas motociklists Vladimirs Račickis un septiņus gadus jaunais Raitis, kurš ieradās uz šovu kopā ar vecotēvu Anatoliju Čiževski. Starp citu, veterāna, markas “Dņepr” motocikla ar blakusvāģi īpašnieka, un minimotocikla vadītāja vecuma starpība ir 72 gadi. Ar divu riteņu transportu aizraujas visu vecumu pārstāvji. Un, kas ir svarīgi: ātra braukšana ar motociklu palīdz cilvēkam izskatīties jaunākam par saviem gadiem. Pasaulē tam ir simtiem piemēru, bet bārdainie baikeri jau sen nevienu nepārsteidz.

Divtik patīkami ir redzēt motociklistu rindās daiļā dzimuma pārstāvi. Apburošā Svetlana Kozlovska, azarta pārņemta, atbrauca no Piedrujas uz Krāslavu ar oranžu Itālijas markas baiku, bet viņas dzīvesbiedrs Pēteris — ar japāņu “Yamahu”.
Protams, bezbailīgajai dāmai tika pasniegts ziedu pušķis, un viņa, skatītāju aplausiem skanot, veica nevis vienu, bet divus goda apļus. Negaidīts, ļoti interesants un jautrs izrādījās konkurss skatītājām par vis-tievāko vidukli. Precīzu mērījumu laikā baikeru žūrija izrādīja saprotamu lēnīgumu un ārkārtēju rūpīgumu, tikai tad piemiņas balva tika pasniegta vistievākā vidukļa īpašniecei.

Kopumā baikeru šovs izdevās lieliski un sagādāja patiesu prieku un īstu svētku sajūtu gan dalībniekiem, gan līdzjutējiem. Nav jāšaubās, ka Krāslavas baikeru rindas turpinās papildināties. Bija laiks, savā jaunībā es nomainīju piecus motociklus, bet tagad sāku domāt, vai neiegādāties sesto?

Aleksejs GONČAROVS