Divdesmit divi vizuļi akmeņainās upes dzelmē

Šķiet, absurdos Latvijas likumus viņi it kā nepārkāpa, bet kā ir ar makšķernieku kodeksu — netraucēt citam? Starp citu, kļūdaino likumu, kas nejauši legalizēja trolingu, radīja ne jau patrioti un profesionāļi, bet bezatbildīgie pagaidu varasvīri. Pat trakajos deviņdesmitajos gados dabas draugiem izdevās aizliegt motorizēto peldlīdzekļu izmantošanu apsargājamajā dabas teritorijā “Daugavas loki”. Toties tagad jaunajiem dzīves saimniekiem absolūti vienaldzīgs saglabātās upes senlejas liktenis, tikai neauglīgās diskusijās publiski tiek atzītas pieļautās kļūdas. Negausīgie jaunbagātnieki laiku pa laikam uzstājas ar fantastiskām idejām rakt gigantisku kanālu “no varjagiem līdz grieķiem” vai turpināt Daugavpils HES būvi. Ko tik neizdarīsi, lai iedzīvotos bagātībā! Par laimi, budžeta naudas pietrūkst pat supergreznās Gaismas pils celtniecības pabeigšanai, tāpēc jaunizceptajiem Ostapiem Benderiem nāksies pa-gaidīt ne vienu vien desmitu gadu. Tagad jādomā par izdzīvošanu, kur nu sapņot par augstām lietām.

Labi pārdomātā sponsoru reklāma laikrakstā “Ezerzeme”, kā arī Internetā nostrādāja lieliski — uz starta izgāja trīs desmiti pretendentu uz makšķernieku slavu un tradicionāli vērtīgām balvām. Maldās tas, kurš uzskata copi par vieglu un izdevīgu laika pavadīšanu. Ja tik tā būtu! Sliktam dejotājam ir tikai viens traucēklis, bet spiningotājam vesela negatīvu cēloņu buķete — neatbilstoša mēness fāze un vēja virziens, nelabvēlīgs atmosfēras spiediens, bet vēl paaugstināta saules aktivitāte un, pasarg Dievs, negaiss... Izšķirošais panākumu faktors ir vietas izvēle, un šajā ziņā spiningotāju festivāla organizētāji trāpīja “desmitniekā”. Zabludkā atrodas vislabākie atvariņi, taču tie pievilina ļoti daudz copmaņu. No viņiem upes plēsoņas saņēma labu izdzīvošanas mācību, tādēļ pat dumji līdacēni nesteidzās mesties uz visām iespējamām mākslīgajām ēsmām — metāla, koka, plastikāta, silikona...

Laiks

Sestdienas rīts bija sevišķi izdevīgs copei: uzmundrinošais svaigums pēc nakts lietus, apmākušās debesis un vieglā ņirba uz ūdens. Tādā rītausmā var cerēt izvilkt pat piesardzīgo vimbu un sapalu. Taču trīs desmitu kāju pāru dipoņa pa akmeņaino krastu acīmredzot izbiedēja baltās plēsoņas un darīja tās piesardzīgas. Bet līdakas kā vienmēr pievīla rijīgums. Ilgi gaidītās sacensības sākās ar intrigu: pirmo ieskaitīto zaļsvārci tiesnešiem uzrādīja Zinaīda Gasparoviča no Kombuļiem. Daiļā dzimuma vienīgā pārstāve ar savu pieteikumu nostādīja neērtā stāvoklī pieredzējušo spiningotāju dzīvesbiedru Viktoru un divdesmit gadus veco dēlu Gunāru. Protams, arī pārējos cienījamos konkurentus. Zinaīdas vistuvākie radi, lai arī kā centās, taču nevarēja sasniegt viņas rezultātu.

Atklāti nervozēja arī pārējie līdz zobiem apbruņotie vīri. Lieliskais copmanis Valentīns Zlidnis parādīja man viscopīgāko vobleru, kas maksāja 20 latu un torīt neglāba spiningotāju. Sāpīgi līdz asarām: dāma “pierunāja” līdaku ar gumiju kapeikas vērtībā. Kur te ir taisnība?

Profesionālas intereses vadīts, pāris stundas es pavadīju pagājušā gada spiningotāju sacensību varoņa Dmitrija Baluļa tuvumā. Lai arī ko tiesnesis Arnolds Skerškāns rakstītu savā protokolā, paziņoju kā pie bikts: arī šoreiz Dmitrijs apstiprināja augstāko klasi. Viņš palaida brīvībā trīs līdacēnus, kuru garums nesasniedza vajadzīgos 50 centimetrus. Un gandrīz uzvarēja cīņā ar lielu līdaku, kas norāvās no tvistera āķa metru desmit attālumā no makšķernieka. Pats redzēju un pārdzīvoju kā savu nelaimi. Toties man laimējās kļūt par otrā veiksminieka Aigara Viguļa triumfa liecinieku. Komandas treneris Stanislavs Ja-kovelis staroja no prieka un gandrīz piedzīvoja infarktu: pazīsti mūsējos, Kom-buļu copmaņus! Pēc skata upes krokodilēns varēja būt 1,5 kilogramus smags. Pamēģiniet tagad apsteigt!

Aizsteidzoties priekšā notikumiem, pateikšu, kas rītam, kas bija ideāls copei, ļoti pieticīgs rezultāts: uz trīsdesmit spiningotājiem tikai trīs ieskaitītas līdakas. Jūlijs nav labākais laiks plēsoņu ķeršanai ar mākslīgām ēsmām, daudz veiksmīgāk sokas tiem, kuri izmanto dzīvo ēsmu. No makšķernieku stāstītā uzzināju, ka Kaplavas copmaņi iemanījušies pat ķert samus, par ēsmu izmantojot karūsas. Lūk, kā.

Rezultāti

Makšķernieku sacensības — tas vēl ir prieks kontaktēties ar domubiedriem un obligāti jaunas iepazīšanās. Vienmēr priecājos par jauno paaudzi — makšķerēšanas hobijs ir stiprāks par kaitīgiem paradumiem. Četrpadsmit gadus jaunais rīdzinieks Edvīns Kalnačs parasti pavada brīvlaiku pie Kalniešu radiem Drozdovskiem un ceturto reizi piedalās mūsu sacensībās — vasaras un ziemas. Šoreiz viņš deva priekšroku minivizuļiem, taču nepaveicās. Toties Edvīns man pastāstīja, ka pirms gada uz maza ezeriņa izvilka savu rekorda trofeju — septiņus kilogramus smagu līdaku.

Krāslavietis Ivars Puzanovs mūsu krastā aizstāvēja tālās Īrijas godu, kur viņš ar ģimeni dzīvo jau desmit gadu. Un, protams, kad rodas brīvs brītiņš, dodas zvejot, bet viņa aktīvā ir pat 4,5 kilogramus smags savvaļas lasis! Ivars pastāstīja, kas Latvijas dabas aizsardzības sistēma stipri atpaliek no rietumu civilizācijas. Īrijā aizliegts ķert līdakas, kuru garums pārsniedz 50 cm, un tās ir rūpes par zivju resursu dabisku atražošanu. Mūsu trolingisti bez žēlastības iznīcina plēsoņzivju mātītes, nemaz nedomājot par rītdienu. Tādi, lūk, mēs esam “eiropieši”.

... Četras ieskaites laika stundas aizritēja kā viens mirklis. Kamēr tika apkopoti gala rezultāti, es piedāvāju aprēķināt zaudējumus. Noskaidrojās, ka akmeņainā upe ievāca savu parasto nodevu — torīt upes dzelmē palika 22 norautie vizuļi. Galvenais cietušais Edgars zaudēja četras mākslīgās ēsmas. Orgkomiteja, kas juta līdzi, apbalvoja galveno cietušo ar teicamu metāla vizuļu komplektu. Bet līdaku ķērājs Jānis Prašmuts no Kalniešiem stimulēja sevi pats, izvelkot no upes dzelmes divus agrāk norautos vizuļus, viens no tiem ir firmas “Mepps” lielisks rotējošais. Firmas “Krāslava D” speciālā balva — kliņģeris zivs veidā — pasniegta apburošajai Zinaīdai no Kombuļiem. Bet piedevām — sudraba kauss, spinings un dāvanu karte 10 latu vērtībā. Bronzas balvu saņēma veiksmīgais Deniss Deiniks, kurš pagājušoziem uz Bolta ezera ledus izcīnīja “sudrabu”. Spinings ar aprīkojumu ir teicams papildinājums kausam. Tāpat kā skolēna fotoattēls kopā ar atbalsta grupu. Viņam juta līdzi ne tikai vecāki, bet arī draugs Edvīns.

Galvenā aplausu vētra izskanēja Aigara Viguļa apbalvošanas laikā, viņa līdaka, kas svēra 1,610 kilogramu, kļuva par labāko rezultātu! Ar neslēptu prieku uzvarētājs saņēma zelta kausu, pārgājiena tērauda mangalu, kas ir tūrista sapnis, un makšķernieka saliekamo krēslu. Īrs Ivars par mazu asarīti saņēma balvu — divus tvisterus, kas bija lielāki par trofeju. Būs ko atcerēties ar smaidu.

Nobeigumā sirsnīga pateicība par notikušajiem svētkiem spiningotājiem Jurim Valteram un Jānim Muižniekam no makšķernieku biedrības “Sams”. Savukārt otrā festivāla organizētāji saka ļoti lielu paldies sponsoriem — firmām “Silans”, “Almera-7”, “Krāslava D”, Krāslavas novada domei un laikrakstam “Ezerzeme”.

Aleksejs GONČAROVS