Ilgi gaidīto pārmaiņu gads

Augstakie valstsvīri, aizrāvušies tikai ar savu iedzīvošanos bagātībā, sen nevar, bet municipālās varas iestādes visbeidzot saprata, ka revolūcija jāsāk no zemākajiem slāņiem.

Lūk, arī Krāslavā pilsētas īpašuma iztirgotājus, kuri nesaudzēja pat skatu laukumu un Raimonda Paula pļaviņu, nomainīja atjaunotā komanda, kura uzņēma pareizu kursu uz pilsētas atdzimšanu. Tas, ko pašlaik mēs vērojam Krāslavas novadā, izraisa sajūsmu un sirsnīgas pateicības jūtas. Pilsēta pārvēršas acu priekšā, bet reizēm notiek tas, kas nav prātam aptverams.
Lieliski atceros, kā padomju laikos mēs, vietējie iedzīvotāji, vērsāmies ar kolektīvo lūgumu rajona komitejā, lai glābtu dīķi vecajā grāfu parkā. Gaišās komunistiskās sabiedrības cēlāji, kuru rīcībā bija moderna un ļoti jaudīga meliorācijas tehnika, bet kuriem nebija vēlēšanās sakārtot neplānoto objektu, kuri ignorēja vēsturiskās saknes un vērtības, tikai tēloja neveiksmīgu mēģinājumu atjaunot cilvēku rokām radīto skaistumu. Ar to arī samierinājās. Pagāja apmēram trīsdesmit gadu, un neiespējamais kļuva par realitāti. Varžu dīķa vietā pavisam nesen izveidota liela būvbedre, kas pakāpeniski piepildās ar tīru gruntsūdeni.

Kad daudzcietušās grāfu Plāteru pils sienas, kas pamazām sabruka ne jau laika gaitā, bet tāpēc, ka cilvēkiem bija ignorējoša attieksme pret vēsturi, guva butaforiski kosmētisku noformējumu, mūs, krāslaviešus, pārņēma pretrunīgas jūtas. Blakus taču atradās muzejs bēdīgā stāvoklī ar cauru jumtu... Tagad, kad izvērsti renovācijas darbi gan muzejā, gan bijušajā grāfu zirgu stallī, mēs ar sapratni izturamies arī pret dekoratīvo darbu turpinājumu pils kompleksa galvenajā ēkā. Jaunais vārds “estetizācija” pat skan patīkami, jo mēs saistām īpašas cerības ar Krāslavas tūrisma perspektīvām, kura atgūst jau aizmirsto Latvijas Šveices pilsētiņas nosaukumu. Pils bija un paliek par arhitektūras pērli Daugavas ielokā. Tas vieš cerības uz pilnvērtīgu restaurāciju.

Krāslavas novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe, kura strādā ļoti noslogotā režīmā, neslēpj patiesa gandarījuma jūtas par pašlaik pašvaldībā realizējamo projektu darbu vērienu un uzskata, ka 2011. gada bums ir laimīga apstākļu sakritība, kad vietējās iniciatīvas guva plašu atbalstu no augšas, kas arī palīdzēja piesaistīt daudzu miljonu latu investīcijas. Protams, ar obligāto līdzfinansējumu. Pašlaik novadā vienlaikus tiek realizēts gandrīz pussimta lielu un mazu projektu!

Kas sakāms par pilsētu, tad vislielākais objekts ir tranzīta maģistrāles rekonstrukcija, kas darīs galu Augusta un Rīgas ielas iedzīvotāju ieilgušajām ciešanām. Tuvojas no- beigumam pilsētas centra rekonstrukcija, bet vēl pārkārtošanas darbi rit Brīvības, Tirgu, Baznīcas ielā... Visuviet tiek nozāģēti koki, kas nokalpojuši savu mūžu, un obligāti izrauti celmi. Mūsdienīgu izskatu gūst skvēri pie katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas, kā arī Raiņa un Baznīcas ielu krustojumā. Bez skaļiem protestiem tika aizvāktas vecās tūjas Pils kalnā — darbi rit saskaņā ar tehnisko projektu ainavu arhitektes Ilzes Janels vadībā. Tiek atjaunota vēsturiskā noeja no pils kompleksa uz luterāņu baznīcu, bet no padomju laiku pašdarbības — centrālajām betona kāpnēm — ar laiku nāksies atvadīties. Viss atgriežas savās vietās, un uzvar veselais saprāts. Kā tam arī jābūt!
Vissvarīgākais ir tas, ka radikāli izmainījusies domes vadītāju attieksme pret iedzīvotāju lūgumiem. Lūk, tikai viens pavisam nesens piemērs, kas liecina par attiecību “varas iestādes — cilvēks” uzlabošanos.

Pāris dienas pirms Vasarsvētkiem pēc vecā paraduma redakcijā vērsās lasītājs N. Mihailovs ar konkrētu lūgumu palīdzēt steidzami veikt neatliekamus darbus vienā no sešām pilsētas kapsētām. Nezaudējot laiku publikācijai, mēs nodevām mutisko ziņojumu tiešajam adresātam Ēvaldam Cauņam. Jau nākamajā dienā tas pats lasītājs vērsās laikrakstā jau ar citu lūgumu — izteikt sirsnīgu pateicību firmas “Labiekārtošana K” strādniekiem par pilsētnieku vēlmju savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi. Turpmāk, godājamie Krāslavas novada iedzīvotāji, labiekārtošanas jautājumos mēs iesakām jums vērsties tieši pie deputāta un labiekārtošanas firmas direktora Ēvalda Cauņas pa tālruni 28607315 vai speciālistes, darbu vadītājas Svetlanas Saksones (tālr. 2638810).

Starp citu, pašvaldības aģentūra ar pārliecību turpina pierādīt savu galveno misiju — labiekārtot Krāslavu, pagātnē vienu no vissakoptākajām Latvijas pilsētām. Firmas štatā ir tikai 27 cilvēki, taču aģentūrā racionāli tiek izmantots pagaidu “stipendiātu” darbs. Tā saucamie “simtlatnieki” palīdz sētniekiem, pilda kapsētu sakopēju pienākumus, veic dažādus darbus celtniecībā, nepieciešamības gadījumā palīdz paš- valdības iestādēm saimnieciskajos darbos. Visur ir jūtama saimnieciska pieeja, izsludināts īsts karš nolaistām, nesakoptām vietām ne tikai pilsētas robežās, bet arī novada teritorijā. Arī lielos pilsētas svētkus jūnijā Krāslava sagaidīja un aizvadīja bez pārmetumiem: dienests strādā kā pulkstenis. Taupīgiem saimniekiem viss tiek likts lietā. Zāģmateriāli, kas iegūti no savu laiku nokalpojušiem kokiem pilsētas robežās, tiek izmantoti kā spāru materiāli bijušās nolaistās katlu mājas Raiņa ielā 17 atjaunošanā. Vērienīgie remontdarbi tiek veikti ar minimāliem izdevumiem, izmantojot to pašu “stipendiā- tu” būtisku palīdzību. Laiks pierādīja arī iegādātā universālā traktora AGT-860 lietderību. Tas tiek plaši izmantots gan labiekārtošanas, gan celtniecības darbos. Arī novada iedzīvotājiem netiek atteikta maksas pakalpojumu sniegšana — mehanizēto darbu izpilde.

Aģentūras vadītājs no visas sirds pateicas ieinteresētiem krāslaviešiem par pastāvīgu morālo atbalstu un atgādina, ka viņš pieņem apmeklētājus trešdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00. Laipni lūdzam! Bez ievērības nepaliks neviens lietišķs lūgums, kā arī piedāvājums.

Pilsētas atdzimšana ir mūsu kopīgais uzdevums. Cilvēka un vietējās varas savstarpējās sadarbības izstrādātā shēma jāpilnveido arī turpmāk. Panākts galvenais — sociālie partneri ir iemācījušies klausīties cits citu. Kas tur ko slēpt: iesakņojušos pesimismu, ko vēl vairāk padziļināja Latvijas krīze, mums nāksies ārstēt ļoti ilgi. Kamēr iemācīsimies vēlēt varu parlamenta līmenī tā, kā galu galā iemācījāmies municipālajā līmenī. Viss, par ko es stāstu, ir mūsu vietējo deputātu vienprātīgo pūliņu iepriecinošais rezultāts. Un ne viss pie mums ir tik slikti kā valsts līmenī.

Vaļasbrīdī pastaigājieties pa pilsētu, un jūs ieraudzīsiet, cik grandiozi ēku renovācijas darbi tiek veikti Krāslavas pamatskolā, “Varavīksnes” skolā un pat daudzcietušajā kultūras namā. Vārdu sakot, īsts bums!

Aleksejs GONČAROVS