Skaista: dziesmas, atmiņas un dejas līdz rītausmai

Tā tas bija daudzu gadsimtu garumā: jo grūtāka dzīve, jo līksmāki svētki. Ar maizi vien paēdis nebūsi. Un katrai paaudzei bija lemta sava rūgtā pārbaudījumu tiesa. Lūk, arī drīzo Eiropas labumu rožainajām cerībām pagaidām nav lemts piepildīties. Lai gan esam izcīnījuši galveno — sirdsapziņas, vēlēšanu, preses brīvību, kas arī palīdzēja Latvijai atgūt zaudēto valsts neatkarību.

Ātri aizmirsusi kādreizējās vienotās un nemaldīgās, Dievu un privātīpašumu noliedzošās kompartijas diktātu, tauta ar pārsteidzošu naivumu nokļuva uz tirgus attiecību jauno propagandistu viltīgo paņēmienu āķa. Un notika tas, kam bija jānotiek: pēc grandioziem politiskiem notikumiem pavasarī un vasarā vēlētāju visbeidzot pārņēma apskaidrība: valdošās partijas ir pievilkšanās spēks alkatīgiem, bezatbildīgiem cilvēkiem, kuri ir pilnīgi vienaldzīgi pret dzimtenes un tautas likteni. Starp citu, tie ir pārmetumi katram no mums, paši taču ievēlam Saeimas deputātus, kaitējot sev.

Pagājušajā sestdienā Krāslavas novadā notika kārtējie vasaras svētki “Skaistas pagastam 150”. Precīzāk būtu teikt: ģeogrāfiskai cilvēku kompaktās dzīves vietai šajā apbrīnojami skaistajā nostūrī. Gleznainais Dridzis ir labākais pagasta brends, kas kļūst pazīstams ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Mūsu uzdevums ir attīstīt tūrismu tad, kas jaunie dzīves saimnieki ir pavērsuši muguru zemniecībai un uzlikuši treknu krustu tradicionālajām zemkopības un lopkopības nozarēm.

Nosaukums Skaista radies ne uzreiz, pirms tam bija Izabelina, Lipovka, Geibi... Šo informāciju var smelties lielās jubilejas stendos Skaistas pamatskolā. Atzinības vārdus pelnījuši izstādes organizētāji: viņi sīki atainoja visas vēstures lap- puses, tajā skaitā arī padomju periodu, kad vietējie cilvēki demonstrēja saimnieciskas attieksmē pret zemi un dzimto novadu lieliskus piemērus. Vispārējais ekonomiskais sabrukums, kas sākās pēc tam, nav viņu vaina, krīze, kas plosās valstī, ir atmaksa par nesaskaņām starp partijām, kas apkaunoja valsti. Svinīgā Mise Skaistas baznīcā apliecināja vairākuma to vietējo cilvēku brīvo izvēli, kuri tur cieņā sensenās kristīgās vērtības.

Jubilejas programmu ievadīja bērnu svētki, kur zēnus un meitenes uzjautrināja pasaku varoņi Sarkangalvīte un Vilks. Vakarā vasaras estrādē notika koncertekskursija pagātnē, kad savās atmiņās dalījās goda viesi, kuri ierakstījuši spilgtas lappuses dzimtā novada vēsturē.

Pirmais amata duets — Gundega Grišāne, divu pagastu pārvaldniece, un Longīna Zukule, Skaistas ciema padomes ilggadējā priekšsēdētāja. Visaizkustinošākais publisko atmiņu brīdis — vietējās skolas 1976. gada absolventi godināja pedagoģes Ģertrūdi Petrovsku, Vladislavu Veceli un Genovefu Dongu. Bijušais LR Augstākās padomes deputāts (šī padome savulaik pieņēma liktenīgo lēmumu par neatkarības atjaunošanu) un kolhoza “Skaista” bijušais priekšsēdētājs Pēteris Koroševskis uzjautrināja publiku ar humoristisku uzrunu: “Biedri kolhoznieki!” Kas bijis, tas bijis, pagātni nepārrakstīsi, to nenoliegsi. Katram laikam ir savi varoņi. Nemainīgas paliek cilvēku labākās īpašības: sirdsapziņa, strādīgums, žēlsirdība. Kaut arī ar lielu čirkstoņu, tomēr jaunās vēstures rats virzās uz priekšu — atpakaļceļa nav.

Dalīties jubilejas svinību priekā ieradās daudz viesu. Labākos mākslinieciskās pašdarbības priekšnesumus spilgtā pasākuma dalībniekiem dāvāja dejotāji no Izvaltas, Asūnes, Indras, Šķaunes, Robežniekiem, Kalniešiem, kā arī pūtēju orķestris no Skaistkalnes. Parādā nepalika arī saimnieki, skatītāju draudzīgus aplausus izpelnījās līnijdeju grupas “Harmonija” izpildītāji, jaunā soliste Laura Lene, dzejniece Irina Zukule un kā vienmēr nepārspējama bija Gunepka Cibuļņeica. Tautas namā dziedošajiem un dejojošajiem ciemiņiem pasniedza sālsmaizi, bet zaļumballe turpinājās līdz rītausmai.

Skaistā ir vienreizēja daba, neparasti un lieliski svētki, kuri paliks atmiņā uz ilgu laiku. Līdz nākamajai jubilejai!

Aleksejs GONČAROVS