Pieminot moku ceļos izsūtītos

14. jūnijā Dagdā, pieminekļa “Sērojošā māte” pakājē, ļaudis nolika ziedus, pieminot pirms 70 gadiem no Latvijas moku ceļos uz Sibīriju lopu vagonos izsūtītos cilvēkus, kuru vidū bija arī zīdaiņi, sievietes, veci un slimi ļaudis.

Dagdas tautas nama pasākumu organizatore Solvita Plivča emocionāli piesātinātā stāstā atgādināja drausmīgās dienas notikumus, kuri sākās pirms rītausmas ar čekistu dūru belzieniem pret māju un dzīvokļu durvīm. Sākās terors. Bija jāmodina bērni, pusstundas laikā bija jābūt gataviem doties ceļā uz Sibīriju. Šī ceļa galā cilvēkus gaidīja darbs, bads un nāve. No 1941. gadā deportētajiem atgriezās tikai retais. Bez tiesiska pamata slepkavoja un izsūtīja mūsu tautas piederīgos.

Kopā ar citiem cilvēkiem ziedus pieminekļa pakājē nolika arī Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Viškure. Arī viņas vārdi bija pilni sāpīgu emociju: “70 gadi pagājuši kopš tiem briesmīgajiem laikiem, kad nevainīgas ģimenes izsūtīja uz Sibīriju. Daudzi nesaprata, kāpēc tiek izsūtīti? Varbūt tāpēc, ka labāk dzīvoja, varbūt tāpēc, ka viņiem piederēja kuļmašīna, varbūt tāpēc, ka bija trīs gotiņas, nevis viena, varbūt tāpēc, ka smagā darbā apstrādāja vairāk savu zemi, bet varbūt tāpēc, ka kāds kaimiņš ne visai labi ieredzēja to cilvēku - arī tāpēc tika aizsūtīti uz Sibīriju. Laiki bija briesmīgi, neviens nevarēja zināt, kurā brīdī atkal atnāks karavīri ar apkaltiem zābaku papēžiem un pateiks, ka ir ātri jāsaģērbjas, ātri jāsavāc mantas un jādodas projām.

Arvien mazāk paliek to cilvēku, kuri paši bija izsūtīti, arvien vairāk mums jālasa vēsture un jādomā, kā viss notika, lai tas nenotiktu ar mums atkal, lai mēs varētu dzīvot tādā Latvijā, kādā gribam un kurā būtu patīkami dzīvot. Mīlēsim savas mājas, mīlēsim savu Latviju!”

14. jūnijs ir sēru diena ne tikai Lat-vijā, bet visā Baltijā. Noziedzīgā ideja - izraidīt no tikko okupētajām Baltijas valstīm komunistiskajai ideoloģijai svešus elementus jeb nevainīgus cilvēkus - dzima Maskavā, bet tā vienlaikus tika realizēta visās trijās Baltijas valstīs. Netika šķirots krievs, polis, ebrejs, latvietis, visi bija padomju varas ienaidnieki. Kā cilvēks var būt tik nežēlīgs pret savu līdzcilvēku?

Atbildi mēģināja rast tautas nama direktors Jāzeps Ornicāns: “Kaut kāda boļševiku izdomāta vispasaules proletariāta diktatūras ideoloģija paredzēja, ka visā pasaulē jāvalda proletāriešiem, ka var atņemt to, ko cilvēki bija gadu simtiem pelnījuši, krājuši, lolojuši, aprūpējuši, un izdalīt pa labi un pa kreisi, iegūstot sev labvēļus, bet tos godīgos cilvēkus vienkārši iznīcinot. Cieta ne tikai latvieši, bet visi tie, kuri godīgi strādāja, kopa savu zemi. Komunisms noliedza Dievu un pasludināja savus elkus, uz ko jātiecas, mācīja, ka var nemīlēt savu tuvāko. Domāju, visi lasījuši par Pavļiku Morozovu, kurš noliedza savus vecākus tikai kaut kādas komunistiskās ideoloģijas dēļ...”

Pagājuši 70 gadi. Ir ļoti labi, ka pie pieminekļa Dagdā bija ne tikai pieaugušie, bet atnāca arī jaunieši, bērni. Dziedāja Dagdas pensionāru biedrības vokālais ansamblis.

Juris ROGA