Jaunajā stratēģijā iekļauj bezmaksas pakalpojumus

— Finanšu un ekonomiskās krīzes laikā tūrisma bizness pārdzīvo ne labākos laikus. Kā šajā laikā sokas zirgu sētai “Klajumi”, kuras tūrisma produkts vismaz vienkāršajam cilvēkam šķiet vilinošāks par parastu atpūtu pie ezera vai upes?

— Līdz 2008. gadam mums klājās pat ļoti labi, bet 2009. gadā piedzīvojām apgrozījuma samazinājumu par 35%, savukārt 2010. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājums ir 50%. Skaidrs, ka tam ir tiešs sakars ar ekonomiskajiem procesiem valstī un finanšu krīzi, bet mēs nenolaižam rokas un 2011. gada sezonā sākām piedāvāt jaunus tūrisma produktus. Turklāt, pielāgojoties tūrisma nozares tendencēm valstī, piedāvājam dažus produktus lētāk un dažus bez maksas, lai piesaistītu vairāk klientu, lai viņi ilgāku laiku pavadītu mūsu saimniecībā un reklamētu to no mutes mutē saviem draugiem, radiem, paziņām.
Jaunie bezmaksas produkti ir trīs. Ar saviem bērniem esam izveidojuši Kajumu Odu taku un nomarķējuši divus pastaigu maršrutus dabas parkā Daugavas loki. Kā zināms, lokiem ir savi vietējie nosaukumi, mūsu marķētie pastaigu maršruti izveidoti Zvajnieku lokā, katrs ir aptuveni 6-7 km garš. Maršrutus bez maksas var izstaigāt kājām katrs interesents vai grupa, nav arī prasības pirms vai pēc tam izmantot kādus maksas pakalpojumus. Atbraucāt, pastaigājāt un brauciet tālāk. Man tā ir iespēja iedot apmeklētājiem savu bukletu, pastāstīt par savu saimniecību, jo viņi aizbrauks un pastāstīs tālāk. Plānoju izveidot vēl vienu bezmaksas sporta taku, ideju noskatīju Tukuma rajonā Laumu dabas parkā. Man tā ļoti iepatikās. Sporta takā būs pakāpieni, arī virve, citi nelieli šķēršļi, kas dod iespēju baudīt drošas fiziskas aktivitātes.

— Atceros, reiz kādā intervijā man stāstīji par topošo brīvdienu māju. Vai tā jau gatava?

— Zirgu sētai “Klajumi” ir jauns piedāvājums tūristiem — puskilometru no Daugavas durvis vērusi vaļā brīvdienu māja “Klajumu Ķemeri”, kas ir sena, 1932. gadā celta, ābeļdārza ieskauta, romantiska un iedvesmu pilna viensēta ar kamīnzāli divām personām. Māju nopirku 2007. gadā un pamazām remontēju. Principā tajā var izmitināties arī ģimene ar bērniem — guļamistabā ir divvietīga liela gulta, bet bērnus var izguldināt viesistabā. Vēl viens jauns piedāvājums ir viensēta “Klajumu Krasti”, kur tūristiem pagaidām piedāvājam telšu vietas Daugavas krastā ar makšķerēšanas iespējām. Arī šī ir ļoti sena 1916. gadā būvēta viensēta, kurai drīz apritēs 100 gadu. Viensēta atrodas augstā kraujā Daugavas krastā. Jau pieteikušies cilvēki uz jāņošanu. Ar laiku izmitināšanai tiks piedāvāta arī māja, bet tā pagaidām vēl nav apdzīvojama un jāsaved kārtībā.
Septīto gadu turpinās zirgu staļļa būvniecība. Šobrīd man ir 10 zirgi, kas vasarā ganās pļavās. Ziemā tie izmitināti divos mazos stallīšos, bet es gribu izvietot zirgus vienkopus lielā stallī un atslogot mājas pagalmu. Esmu Eiroreģiona “Ezeru zeme” patriote, un man mājās ir trīs dažādu valstu šķirņu zirgi — Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas braucamā tipa zirgi. Visvairāk ir Latvijas zirgu. Ja skatāmies tīršķirnes zirgus, tad ir divi Latvijas, divi Baltkrievijas un viena lietuviete.

— Lasītājiem atgādināšu, ka jau daudzus gadus esi Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas biroja vadītāja. Tā ir starptautiska organizācija, kas apvieno 21 Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pašvaldību un sekmē pierobežas attīstību ar pārrobežu sadarbības palīdzību. Vai tiešām tūristus interesē, kuras valsts zirgam viņi sēžas mugurā?

— Daudzus interesē arī tas. Zirgi atšķirīgi pēc krāsas, izskata un to dzīvesstāsti atšķirīgi. Es neuzmācos, ja viesus tas inetersē, labprāt viņiem stāstu. Vēl viens jaunums — šogad pievērsāmies rehabilitācijai zirga mugurā cilvēkiem, nogurušiem no biroja, datora un citām dzīves negācijām. Atpūtināt smadzenes lieliski var zirga mugurā, neizjājot nekur tālu, bet turpat uz vietas saimniecības izjāžu laukumā instruktora pavadībā. Cilvēks var pavingrot uz zirga, var mēģināt komunicēt ar zirgu, zirgs palīdz cilvēkam relaksēties. Tuvākais tamlīdzīgs piedāvājums ir Rēzeknes novada zirgu sētā “Untumi”.

— Vai tev mūspusē ir sadarbības partneri?

— Mūsdienās bez sadarbības grūti gūt panākumus. Veidojam kopīgus maršrutus ar viesu mājas “Arkādija” saimniekiem, kuri piedāvā nobraucienus ar laivām pa Daugavu. Saviem klientiem iesaku pie viņiem nakšņot, jo savā saimniecībā nevaru izmitināt lielas grupas. Nopietns sadarbības partneris ir foreļu saimniecība “Vaclavi”, kas ir vistuvāk “Klajumiem”. Ja brauc lielas kompānijas, “Vaclavus” iesaku kā naktsmītnes vietu. Reklamēju viesnīcu “Piedruja” un iespēju izbraukt ar plostu 2,5 stundu ceļojumā pa Daugavu. Cieša sadarbība izveidojusies ar zirgu saimniecību “Erlain”. Sporta zirgi nav domāti tūrismam, nekad tos tādā nolūkā neizmanto. Taču daļa manu tūristu interesējas par sporta zirgiem un vēlas tos apskatīt. Interesentus aizvedu uz zirgu saimniecību “Erlain”. Manus zirgus trenē un viņu veselības stāvokli izvērtē Rasma Lapsa un Santa Kazakeviča. Pateicoties kalējam Viktoram Lukšam, zirgi vienmēr kvalitatīvi apkalti un tiem ir skaisti nagi. Viktors manā saimniecībā strādā arī kā izjāžu instruktors.

— Kur skaisti zirgi — tur pasākumi...

— 2009. gadā Kaplavas pagasta Vecbornē z/s “Erlain” sadarbībā ar mums rīkoja zirgu sporta svētkus, kuros piedalījās sportisti ar zirgiem no tuvākas un tālākas apkārtnes. Varēja vērot šķēršļu pārvarēšanas sacensības, braucienus divričos un citas atrakcijas ar zirgiem. “Klajumi” zirgi piedalījās visos Krāslavas pilsētas svētkos, sākot ar 1999. ga- du, kad Priedainē notika līgo dziesmu va-kars “Ziņģe”, ko organizēja Raimonds Pauls.

2012. gadā jūnijā z/s “Klajumi”, sadarbojoties ar z/s “Erlain”, rīkos zirgu svētkus bērniem “Kumeļu rotaļas”. Šos svētkus gribu organizēt tieši savā saimniecībā un plānoju tos kā sabiedrisku pasākumu, kuru interesenti varēs apmeklēt bez maksas. Būs rotaļas ar zirgu līdzdalību: izdarības ar zirgiem, zirgu zīmēšana, zirgu veidošana un daudz kas cits. Apmeklēt varēs jebkurš, sevišķi gaidīsim māmiņas un tētus ar bērniem, vecmāmiņas un vectētiņus ar mazbērniem un visus citus inte- resentus. Saku to tagad, lai vecāki un bērni var savlaicīgi ieplānot ceļojumu pie mums.

Tikko esmu nokārtoju “E” kategorijas autovadītāja tiesības, lai būtumobilāki un neatkarīgāki, kad rodas vajadzība zirgus transportēt lielākus attālumus. Līdz šim nācās meklēt kādu autovadītāju, kurš var izlīdzēt ar zirgu transportēšanu. Tā ka nākotnē ”Klajumi” izvērtīs vēl plašāku darbību. Jau to darām — sadarbojamies ar Daugavpils novada Naujenes pagastu un jau piekto gadu ar saviem zirgiem piedalāmies Augšdaugavas festivālā. 29. maijā ar pajūgu un jājamzirgiem braucām uz Slutišķiem.

— Paldies par interviju! Lai taviem zirgiem gana darba!

Juris ROGA