Laiks rit vēja spārniem, un ir pagājis 70 gadu no tās baigās dienas, kad 1941. gada 14. jūnijā, īstenojot komunistiskā režīma genocīda politiku, no Latvijas bija izsūtīti uz Sibīriju nepilni 15,0 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Tā bija Latvijas labāko iedzīvotāju daļa: robežsargi, aizsargi, inteliģence, turīgākie dzirnavu un veikalu īpašnieki, nesaudzējot mazus bērnus un vecus cilvēkus. Daudzi no viņiem neatgriezās dzimtenē, daļa bija miruši ceļā, bet lielākā daļa gāja bojā neciešamo dzīves apstākļu dēļ (bads, aukstums, neciešamie daba apstākļi). Tā daļa cilvēku, kuriem bija liktenis lēmis atgriezties, tika uzskatīti par dzimtenes nodevējiem un bija grūti iekārtoties darbā.
Pašreiz ir maz palicis dzīvajos no tā izsūtījuma, jo ir pagājis daudz gadu no tās dienas. Tāpēc mūsu politiski represēto klubs atgādina, ka 14. jūnijā plkst. 11.00 būs piemiņas brīdis pie pieminekļa Krāslavā un lūdzam atcerēties no pagastiem izsūtītos un pie piemiņas akmeņiem nolikt ziedus un iedegt svecītes. Rīgā Okupācijas muzejā notiks piemiņas konference uz Sibīriju izvestajiem bērniem, pie Brīvības pieminekļa būs ziedu nolikšana.
Konstantīns PONTAKS, Represēto kluba valdes loceklis
.jpg)
.jpg)
