Saltajā februāra naktī Ahromkinu ģimeni, kura dzīvo Robežnieku pagasta Skuku ciemā, piemeklēja nelaime. Briesmīgāku, šķiet, būtu grūti iedomāties — Līvānu mājā izcēlās ugunsgrēks. Mājas saimniece Janīna, kura šajās dienās iegriezās redakcijā, jau gandrīz mierīgi, tikai mazliet ietrīcoties balsij, pastāstīja par notikušo ģimenes nelaimi. Bet toreiz, februāra sākumā, viņa pat maz ko spēja apzināties — sievietei kļuva slikti, un “ātrās palīdzības” mašīna viņu aizveda uz slimnīcu. Tāpēc notikuma finālu Janīna uzzināja tikai pēc kāda laika...
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas brigāde, kā sievietei vēlāk pastāstīja aculiecinieki, notikuma vietā ieradās jau pēc nepilnas pusstundas. Starp citu, kā sacīja pati Janīna, iespējams, ka brigādes bija vairākas un, pilnīgi ticams, ne tikai no Krāslavas. Tāpēc viņa palūdza ar laikraksta starpniecību izteikt pateicību visai šī resora vadībai un darbiniekiem, kuri ieradās savlaicīgi un profesionāli likvidēja uguni, neļaujot tai izvērsties plašumā un iznīcināt māju.
Darbu steigā un rūpēs par iedragātās veselības atgūšanu Janīna kaut kā aizmirsa pateikties ārstiem: Krāslavas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei, kura sniedza pirmo medicīnisko palīdzību, ģimenes ārstam Sidorovam, ārstēm Šeršņovai, Gipterei, terapijas nodaļas kolektīvam, ar kuru palīdzību nelaimē nokļuvusī sieviete varēja atkal nostāties uz kājām.
Te, šķiet, varētu arī pielikt punktu. Taču Janīna turpināja savu stāstījumu: “Par krietnumu, godīgumu un profesionalitāti gribu pateikties arī apdrošināšanas firmai “Balta”, kurā es apdrošināju savu nekustamo īpašumu. Paldies visiem darbiniekiem Krāslavas klientu apkalpošanas centra vadītāja Aigara Raščevska personā. Lieta tāda, ka apdrošinātāji, kuri kārtoja manu lietu, bez vilcināšanās noformēja visus dokumentus, kā arī izmaksāja mums pienākošos naudu, kas tika novirzīta firmai “Krāslavas mūrnieks”. Bet tās strādnieki savukārt pēc labākās sirdsapziņas izremontēja māju: ierīkoja jaunu instalāciju, sakārtoja apkures sistēmu utt. Turklāt divtik patīkami ir tas, ka viss tika izdarīts operatīvi, nepilna mēneša laikā. Vēl gribu pateikties kaimiņiem un paziņām, kuri kopš tā laika, kad notika ugunsnelaime, nemitīgi atbalsta mūs un sniedz palīdzību.”
Gribētos, protams, lai ugunsnelaimes un citas dabas stihijas piemeklētu mūs pēc iespējas retāk. Taču acīmredzami ir arī tas, ka tieši tādi grūti pārvarāmi apstākļi parāda mūsu būtību un bez izskaistinājumiem demonstrē to cilvēku patieso seju, ar kuriem mēs dzīvojam blakus. Janīnai bija iespēja saprast, ar kādiem cilvēkiem viņu saved dzīve. Un viņa pateicīga liktenim par šiem cilvēkiem.
M. N.
.jpg)
.jpg)
