Kāpēc mēs žagojamies?
Žagas ir diafragmas krampjveida saraušanās, kas izraisa pēkšņu stipru ieelpu ar raksturīgu skaņu. Žagas var rasties dažādu iemeslu dēļ, sākot ar galvas traumām un insultu, beidzot ar vielmaiņas traucējumiem un dažu ārstniecības līdzekļu lietošanu. Taču vairākumā gadījumu žagas izraisa iekšķīgas slimības: kuņģa un zarnu trakta, barības vada, žultsakmeņu slimības, ba-rības vada trūce, aizkuņģa dziedzera, plaušu iekaisumi u. c. Žagas ir dažāda ilguma.
Pārējošas žagas (ilgst līdz 15 minūtēm) pa lielākai daļai rodas fizisko un emocionālo slodžu dēļ. Tādas žagas pāriet pašas, tāpēc neprasa medikamentu lietošanu. Nepārejošas žagas (var ilgt līdz 2 dienām) rodas nopietnāku iemeslu dēļ un prasa izmeklēšanu, jo tas var liecināt par nopietniem organisma traucējumiem. Žagu ārstēšanā mēs visbiežāk izmantojam nemedikamentu metodes: aizturam elpošanu, dzeram ūdeni maziem malciņiem. Tas iedarbojas tikai parasto, pārejošo žagu gadījumā. Turpretim ja žagas nepāriet, nekavējoties jāmeklē neiropatologa palīdzība, bet viņš var nosūtīt jūs uz izmeklēšanu pie citiem speciālistiem. Interesants fakts — žagas novērotas vīriešiem piecas reizes biežāk nekā sievietēm.
Pārējos šīs rubrikas materiālus lasiet 2011. gada 7. jūnija laikrakstā "Ezerzeme", 4.lpp.
.jpg)
.jpg)
