Tūristi kļūst prasīgāki, mēs — pievilcīgāki

— Finanšu krīze atstājusi iespaidu uz visām dzīves sfērām, tostarp cieta arī tūrisma joma. Kāda, jūsuprāt, būs šī sezona tūrisma biznesam mūspusē?

— Vēl maijā apzvanīju vairākus mūsu tūrisma uzņēmējus, un viņi bija ļoti apmierināti salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu. Priecē, ka brauc vairāk ārzemnieku. Arī mūsu novada TIC šosezon apmeklē lielākoties ārzemnieki, piemēram, tūristi no Norvēģijas, Beļģijas, Vācijas un tikai daži klienti bija no Latvijas. Ņemot vērā šo tendenci un to, ka faktiski rit vasaras tūrisma sezonas pirmais mēnesis, domāju, ka šī sezona būs labāka nekā iepriekšējā. Lai gan, protams, ļoti daudz ir atkarīgs no laika apstākļiem.

— Kādi ir Jaunie tūrisma piedāvājumi Krāslavas novadā?

Z/s “Smaidi” Nauļānu ezera krastā Robežnieku pagastā piedāvā pirts pakalpojumus. Saimniece nodarbojas arī ar aitu audzēšanu un no vilnas gatavo spilvenus un segas, ko var arī iegādāties.

Zirgu sētai “Klajumi” top jauns lielisks tūrisma piedāvājums — brīvdienu māja “Klajumu Ķemeri”.

Brīvdienu māja/foreļu saimniecība “Vaclavi”, kas atrodas Kaplavas pagastā, līdz Līgo svētkiem plāno pabeigt remontu istabiņās, tad kopējais gultasvietu skaits, ko varēs piedāvāt tūristiem, būs 50 guļamvietas. Jāatzīmē, kas uz šo brīdi Krāslavas novadā ir tikai trīs izmitināšanas iestādes: viesnīca “Pie-druja”, atpūtas bāze “Drīdži” un atpūtas bāze “Lejasmalas”, kas var uzņemt ap 50 cilvēku un jau ir iemīļotas vietas kāzu svinībām. Tad “Vaclavi” perspektīvā arī varētu kļūt par tādu vietu, kas ir gatava uzņemt lielas tūristu grupas, organizēt kāzas.

Manā skatījumā viens no interesantākajiem tūrisma piedāvājumiem ir nakts ekskursija Grāfu Plāteru pils kompleksā. Ekskursijas gaitā atraktīva gide Zenta Meldere stāsta par pils kompleksa vēsturi, mīlestību un arhitektūru. Ekskursija notiek sveču gaismā.
Ņemot vērā to, ka Krāslava ir iemīļota vieta kāzu svinībām, šogad, pateicoties Zentai Melderei un Voldemāram Varslavānam, ir jauns piedāvājums Krāslavas pils kompleksā, kad kāziniekus sagaida grāfs un grāfiene skaistos tērpos, piedāvā visādus kāzu svinību pārsteigumus un asprātīgas atrakcijas. Kāziniekus ciemos gaida arī Krāslavas dvēsele — keramiķis Valdis Pauliņš, kurš piedāvā izveidot savas ģimenes pirmo māla trauku, kā arī zirgu sēta “Klajumi” piedāvā kāzu pajūgu un eskortu, kāzu vārtus ar dažādām kāzu izdarībām gan jaunajam pārim, gan kāzu viesiem.

Ļoti aktīvi darbojas amatnieku biedrība “Kruoslovys amatnīku broliste”, kas organizē radošas darbnīcas Plāteru pils staļļos — renovētājā izstāžu zālē. Darbnīcas jau ir ieguvušas lielu popularitāti vietējo iedzīvotāju un novada viesu vidū.

Projekta “Amatu istaba — jauns multifunkcionāls amatniecības pakalpojums vietējiem iedzīvotājiem, amatniekiem un novada viesiem” ietvaros Krāslavas vēsturiskajā centrā — Studentu ielā 5 — ir izremontētas un sakārtotas telpas “Amatu istabai”. Ar katru gadu arvien vairāk no ceļotāju un pašu amatnieku vidus izskan vēlme pēc vienota amatniecības produkta un pakalpojumu piedāvājuma, kur var vien- kopus iepazīties ar novada amatniecības tradīcijām. Krāslavas novada “Amatu istaba” ir iecerēta ne vien kā vieta, kur varēs iemēģināt roku amatu apgūšanā, bet arī kā izstāžu zāle, kā tik ļoti pietrūkst Krāslavas pilsētas un novada viesiem.

Biedrība “Kruoslovys amatnīku bruoliste” piedalījās arī KNHM (fonds “Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij”) projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2011”. Un šo abu projektu rezultātā šī gada 22. jūnijā plkst. 12.00 notiks “Amatu istabas” oficiāla atklāšana.

— Šovasar Krāslavas novadā notiks liels klāsts pasākumu. Vai tas veicinās tūristu pieplūdi novadā?

— Noteikti tas ir liels ieguvums tūrisma uzņēmējiem. 2.-3. jūlijā notiks rallijs Latgale 2011, kuru šogad plānots organizēt arī Krāslavas novadā. 2. jūlijā pilsētas iedzīvotāji un viesi varēs vērot gan rallija ātrumposmus Ūdrīšu un Izvaltas pagastā, gan pilsētas ātrumposmu Krāslavā.

Jūlijā notiks Pilsētas svētki, kuru ietvaros ir paredzētas dažādas aktivitātes, amatnieku darbu tirdziņš, un, protams, svētku noslēgumā Krāslavas estrādē — balle līdz rītausmai!

Jūlijā notiks vasaras tūrisma rallijs “Piedzīvojums Latgalē”, kura ietvaros rallija dalībniekiem (prognozētais skaits ir vairāk par 500 dalībniekiem) ir paredzēts apmeklēt arī Krāslavas novada tūrisma objektus. Rallija organizēšanu līdzfinansē arī Krāslavas novada dome.

Uzmanības vērti ir “Ievārījuma svētki”, kuri notiks 30. jūlijā Indrā un tradicionāli katru gadu sapulcina lielu apmeklētāju skaitu. Sīvera ezera svētki būs augustā Skaistā, Sīvera ezera krastā. Šogad svētkos piedalīsies arī populārs latviešu komponists, pianists un dziedātājs Uldis Marhilevičs.

— Vai novadā ir pietiekami gidu?

— Ļoti bieži tūristi brauc ar savu gidu. Ja nepieciešams, mēs varam piedāvāt savējos — ekskursijas vada mūsu TIC speciāliste Inta Lipšāne, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma glabātāja Alla Lomanovska, visiem pazīstamais kultūras darbinieks Jāzeps Dobkevičs. Atsauksmes par viņu darbu ir labas, šajā ziņā nevar būt problēmas. Mūsu gidi gatavi izbraukt arī pa novadu, bet lielākais pieprasījums pēc gida ir tieši pilsētā.

— Kā tūristu plūsmu ietekmē mūsu ceļi?

— Problemātiski ir divi posmi — uz Robežniekiem un Auleju. Bijuši gadījumi, ka pa šiem ceļiem atsakās braukt lielie autobusi, tāpēc tūristu grupas izvēlas citu maršrutu. Ceļi atstāj ietekmi arī uz tiem, kas ceļo ar vieglajām automašīnām — daļa cilvēku vienkārši aizbrauc garām. Potenciālie tūristi, kuri informāciju iegūst, zvanot uz TIC, mums bieži jautā, kāds ir ceļš? Protams, nākas godīgi atzīt, ka asfalta tur nav, parasti uzreiz ir atteikums. Nesen mums bija saruna ar domes izpilddirektoru par nepieciešamību vismaz minimāli izremontēt velomaršrutu, kas ierīkots Daugavas lokos. Šis velomaršruts kļūst populārs arī ārzemju tūristu vidū.

— Esmu dzirdējis, ka mūsdienās vairs nav tā, ka ārzemniekus var piesaistīt tikai ar neskartu dabu. Viņi grib komfortu.

— Protams, ka viņi grib plus mīnus normālu ceļu, kvalitatīvu apkalpošanu un visu pārējo. Šogad turpinās pagājušā gada tendence, ka ārzemnieki daudz ceļo pa vienam. Turklāt apceļo ne tikai Latgali, bet cenšas aptvert visas trīs Baltijas valstis: atlido uz Lietuvu, iznomā automašīnu vai velosipēdu, brauc caur Zarasiem uz Daugavpili, Krāslavu, Rēzekni, Gulbeni un tālāk uz Igauniju.

— Kā zināms, tūristiem patīk ekskluzivitāte. Vai mūspusē ir ekskluzīvas lietas, kas vilināt vilina?

— Mūsu novads vispār ir unikāls ar daudzām lietām. Mums ir augstākais skatu tornis Latvijā — Priedaines torņa augstums 32 metri. Pie mums darbojās pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā — Krāslavas garīgais seminārs pie katoļu baznīcas. Mums ir vienīgā Latvijā valsts upes robeža Piedrujas pagastā. Mums ir savā ziņā unikāls amatnieks — Valdis Pauliņš, kurš ir ne tikai Krāslavas, bet visas Latgales seja. Viņš ir ļoti atsaucīgs cilvēks. Mēs lepojamies ar Kulināro mantojumu, mums ir slavenie Krāslavas gurķi, alus, maize un citi labumi.

— Latviju bieži jauc ar Lietuvu, vai Krāslavu jauc ar Kārsavu?

— Jauc. Burtiski nesen bija zvans, un viena pensionāre bija pārsteigta, ka Krāslava un Kārsava nav viena pilsēta un tās atrodas patālu viena no otras: Kār- sava ir pie Krievijas robežas, Krāslava — pie Baltkrievijas robežas. Bet tā nav liela problēma, tie ir reti gadījumi, tādēļ mēs tūristus nezaudējam. Kad izstāstām, cilvēkam viss kļūst skaidrs. Starp citu, daudzi tūristi atzīmē to, cik skaits ir mūsu pilsētas nosaukums. Tie paši žurnālisti no Sanktpēterburgas sacīja, ka nosaukums sastāv no diviem vārdiem: “krasa” (skaistums) un ”slava”. Šeit pat neiedomājāmies, ka tūristiem pilsētu var reklamēt arī no šī rakursa.

— Starp citu, Sanktpēterburgas žurnālistu vizīte nav pirmā, vai jau jūtami kādi augļi?

— 20. maijā Krāslavu apmeklēja 10 Sanktpēterburgas masu mediju un tūrisma firmu pārstāvji, tajā skaitā no tādiem žurnāliem kā “LeVoyageur”, “Ļåņåšįóšćńźą˙ īõīņą”, “Ņåėåćšąģģą Travel”, “Ņóš- įčēķåń ķą Ńåāåšī-Ēąļąäå”, ”WHERE”, “Ņóšķąāčćąņīš”, kā arī no tūrisma kompānijām ”ĢåćąĻīėčń” un “Aurela Travel”, bet telekompānijas “Ļåšāūé ŅĀ×” pārstāvji filmēja 40 minūšu garu īsfilmu par Latgales interesantākajiem objektiem un pilsētām, kas tuvākajā laikā tiks translēta televīzijas skatītājiem Sanktpēterburgā. Sanktpēterburgas viesi Krāslavā apmeklēja keramiķi Valdi Pauliņu, pie kura arī nogaršoja Krāslavas labumus — gurķus, maizi un alu. Apskatīja Krāslavas pils kompleksu, piedalījās aizraujošajā ekskursijā gida Jāzepa Dobkeviča pavadībā Krāslavas katoļu baznīcā, pozitīvi novērtēja Krāslavas centrālo laukumu ar laivas veida strūklaku. Redzēto viņi atspoguļos savās publikācijās. Mēs patiesi sajūtam pirmos augļus. Uzņēmēji saka, ka arvien vairāk tūristu ir no Krievijas, to apstiprina arī statistika: salīdzinot ar 2009. gadu, 2010. gadā tūristu no Krievijas bija piecreiz vairāk. Bet strādājam šajā virzienā mēs patiesībā pavisam īsu laiku. Tālab tas ir labs rādītājs. Turklāt arī katrs pats var pārliecināties par šo datu patiesumu — ceļa posmā Krāslava - Daugavpils var redzēt daudz automašīnu ar Krievijas numuriem. Viņi brauc caur Baltkrievijas robežu, jo te nav rindas. Kāds no Krāslavas uzņēmējiem man izteicās, ka gatavojas izvietot rek- lāmas stendu pie Baltkrievijas robežas. Pie viņa Krievijas tūristi tikai nakšņo, tad brauc tālāk uz Rīgu, bet uzņēmējs vēlas, lai jau iebraucot viņi zinātu, kur meklēt naktsmītnes un atpūtu.

— Kādas novadā vispār ir iespējas atrast naktsmītnes?

— Krāslavas novada teritorijā darbojas 20 izmitināšanas iestādes: viena viesnīca, četras viesu mājas, 12 brīvdienu mājas, viena lauku māja, divas atpūtas bāzes, kā arī kempings Sīvera ezera krastā. Problēmas sagādā tūrisma sezonālais raksturs. Viesnīca ir tikai Piedrujā, tālab šāda objekta trūkums izpaužas. Krāslavā ir tikai trīs viesu mājas. Pilsētā dzīvo arī tie, kas atrodas komandējumā, un dažreiz gadās, ka tūristiem nav brīvu vietu. Sezonālā rakstura dēļ rūk pieprasījums pēc naktsmītnēm ziemā, sevišķi laukos. Pilsētā tomēr saglabājas minimāls pieprasījums

— Vai TIC nodarbojas ar tūrisma uzņēmēju izglītošanu?

— Nesen bija pieredzes apmaiņas brauciens uz Baltkrieviju — mūsējo nebija daudz, ar grupu brauca pieci uzņēmēji no Krāslavas novada. Skatījāmies, kā Baltkrievijā darbojas viņu viesu mājas. Secinājums — mums ir labāks līmenis. Ar mācību semināriem ir tā: lai uzaicinātu lektoru, viņam jāmaksā. Bet mūsu uzņēmēji, kuriem tas būtu nepieciešams, par velti negrib apmeklēt šīs mācības. Apmeklē tie, kuriem tāpat ar kvalitāti viss kārtībā. Tā ir ne tikai mūsu novada problēma, arī citos novados ir līdzīgi. Kuriem vajadzētu nākt un klausīties, mācīties, braukt un skatīties, tie to negrib. Nedarbojas nekādi argumenti, arī vispārzināmā patiesība — viens zemas kvalitātes uzņēmums bojā iespaidu par visu novadu, jo slikta informācija no mutes mutē izplatās zibenīgi. Diemžēl valstī nav vienotu bezmaksas standartu tūrisma uzņēmējiem. Gribi maksāt, tad atbrauks un pārbaudīs. Bet kurš grib maksāt? Neviens. Īstenībā arī mums nav tiesību vērtēt un pateikt, ka nereklamēsim, jo nav kārtībā tas un tas. Mēs cenšamies ieteikt, kas ir jāuzlabo, bet tie ir tikai ieteikumi.

— Ja kāds jauns cilvēks nolēmis saimniekot uz tēvu zemes, grib pievērties arī tūrismam. Tas ir iespējams faktiski no nulles? Ar ko sākt?

— Lai nāk pie mums. Ja ir zeme skaistā vietā pie ezera vai Daugavas krastā, ja tur var ierīkot telšu vietas, jau var sākt. Protams, vajadzētu nedaudz labiekārtot — lai ir tualete, lai ir kur nomazgāties. Bet to var paveikt bez lielas naudas. Daļa tūrisma uzņēmēju tā arī sāka — ar telšu vietām. Kad es tikai sāku strādāt TIC, visā Krāslavas rajonā bija tikai četras viesu mājas, bet šodien novadā to jau ir 20. Teritorijas ziņā novads ir apmēram uz pusi mazāks nekā rajons. Mēs cenšamies sadarboties ar kolēģiem Aglonā un Dagdā, jo mūsdienās tūrists nebrauc uz vienu vietu, viņš īsā laikā grib redzēt maksimāli daudz.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA