Vairāki krāslavieši vēlas skaidri zināt, kad tiks savesta kārtībā vai nojaukta māja Artilērijas ielā 3, kas šodien atstāj ļoti nomācošu iespaidu, un pavisam nav omulīgi iet tai garām diennakts tumšajā laikā. Šo un vēl dažus citus lasītāju jautājumus uzdevu Krāslavas novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam.
— Par mājas likteni Artilērijas ielā 3 tiek runāts ne pirmo reizi. Pašvaldība rīkojas, vai šis jautājums ir atstāts pašplūsmā?
— Mēs pie tā nopietni strādājam, un runa nav tikai par šo vienu māju. Vēl divas nepabeigtas mājas ir Rancāna ielā tā saucamās lidlauka teritorijā. Nākotnē acīmredzot būs problēmas arī ar ēku Sporta ielā. Vēl vakar man bija saruna ar SIA “Krās-lavas nami” valdes priekšsēdētāju Valēriju Maslovu par tālākajiem plāniem.
Šobrīd aktīvāk strādājam attiecībā uz mājām Rancāna ielā, kas ir nepabeigta būvniecība un par ko iedzīvotāji vairāk izteica sūdzību, vismaz mums. Bija informācija par māju pārdošanu izsolē, bija viens kandidāts, kurš bija gatavs tās nojaukt būvmateriāliem. Mēs piekritām, un uzradās otrs pretendents, kurš pajautāja, kāpēc atdodam tieši tam pirmajam? Nolēmām sarīkot izsoli, lai nevienam nav pretenziju. Mēs priecātos, ka kāds vispār tās mājas paņemtu un nojauktu būvmateriāliem. Bet galarezultātā nenopirka neviens. Mēs gribējām atdot visas trīs mājas, bet viss apstājies. Ja tuvākajā laikā neizdosies atrast interesentus, kuri uzņemtos ēkas nojaukt, nāksies jaukt pašiem par savu naudu. Būtu labi tās nojaukt šogad, es ceru, ka paveiksies un kāds tās mājas tomēr gribēs nojaukt.
Pašplūsmā šis jautājums katrā ziņā nav, galvenais iemesls — mēs negribam tērēt pašvaldības naudu. Bija pat variants atdot mājas uzņēmējam, kurš tur ierīkotu ražotni, nojaucot augšējos stāvus, saglabājot pirmos divus, bet arī tas nerealizējās.
— Vecie katoļu kapi atgādina piltuvi, kuras zemākajā vietā sakrājies ūdens pa novadgrāvi tek lejā no kalna tieši garāžu kooperatīva virzienā. Daži šoferi sūdzas, ka stiprās lietavās viņiem ir problēmas piekļūt garāžām, cieš arī īpašums. Varbūt var rast kādu risinājumu?
— Nebiju dzirdējis par šādu problēmu, bet pacentīšos paskatīties, kas tur notiek stipra lietus laikā. Ja tiešām ir problēma, meklēsim risinājumu.
— Veselības ministrijas izveidotā darba grupa, kas izvērtēja lokālo slimnīcu darbību, publiskoja izstrādāto plānu. Krāslavas slimnīca, tāpat kā Alūksnes un Preiļu slimnīca, iekļauta zemākajā lokālo slim-nīcu līmenī. Kāds tad būs SIA “Krāslavas slimnīca” liktenis, kas ir pašvaldības iestāde?
— Šī informācija sacēla pietiekami lielu ažiotāžu. Šobrīd slimnīca pastāv, šogad nav pamata satraukties ne darbiniekiem, ne pacientiem, bet jautājums ir aktuāls attiecībā uz nākamā gada budžetu. Nākamais gads valstī saistīts ar lielā aizdevuma atdošanu, un nezinām, kāda būs faktiskā ekonomiskā situācija. Bet mēs arī iepriekš esam cīnījušies — divarpus gadu laikā mums trīs reizes nācās aizstāvēt slimnīcu. Ir skaidrs, ka cīnīsimies atkal, ja vajadzēs. Ļoti žēl, ka toreiz neizveidojām apvienību ar Daugavpils slimnīcu, bet tur nav mūsu vaina. Mēs bijām gatavi, apvienībā bija gatava iesaistīties arī Preiļu slimnīca, kas šodien nokļuva līdzīgā situācijā, kā mēs. Nebija gatavi kolēģi Daugavpilī. Ja apvienība būtu tapusi, šodien arī saruna būtu citāda.
— Vēl pagājušajā gadā krāslaviešiem tika solīts, ka šogad darbu sāks gan jauns veikals Aronsona ielā, gan jauna kokskaidu granulu ražotne Krāslavā, bijušā Agroservisa teritorijā. Pagaidām šo darbavietu nav...
— Granulu ražotni uzņēmējs plāno pabeigt šovasar, pārbaudes režīmā sola iedarbināt jau jūlijā. Zinu, ka rit nopietns darbs ar piegādātājiem. Domāju, lielākā problēma būs atrast, kas strādās izejvielu sagatavē, proti, strādās mežā.
Ceru, ka augustā būs gatavs arī veikals. Katrā ziņā īpašnieki gribēja ātrākus tempus, tālab lūdza mūsu pilsētas organizācijas palīdzēt ar celtniekiem un tehniku. Lai cik tas smieklīgi skan, nebija ko viņiem piedāvāt, lai gan bezdarba līmenis novadā ir 19,8%. Šodien Latvijā labi celtnieki ir deficīts, arī mēs to izjūtam, izsludinot savus konkursus. Konkrēti pašvaldībā visi objekti tika iekavēti, izņemot vienu. Ir darba vietas, nav kadru.
— Sākušies tranzītceļa rekonstrukcijas darbi. Varbūt varētu noasfaltēt īso ceļa posmiņu no Rīgas ielas, vietā, kur sākas parka akmens žogs, gar parku līdz tautas nama sānu ieejai un vietai, kur darbinieki novieto savu autotransportu?
— Nē, tas nav paredzēts, tiks asfaltēta tikai nobraucamā daļa. Tranzīta ielas remonta sakarā vispār būs lieli pārkārtojumi tieši šeit, centrā. Turpmāk nebūs viena trotuāra, bet būs apstāšanās vieta autobusiem, kuri atved kolektīvus. Tiks veidoti jauni piebraukumi.
Nākamais, kas tieši nav saistīts ar tranzītielas izbūvi, bet noteikti interesēs iedzīvotājus, ir vecās kāpnes uz grāfu Plāteru pili, kas tiks nojauktas. Jaunās kāpnes uz pili tiks ierīkotas vēsturiskajā vietā, līdz ar to mums būs jāatjauno labā kvalitātē celiņš, kas iet starp tautas namu un stadionu. Šis būs aktuāls jautājums, kam jādabū nauda.
— Vēl pērn solījāt, ka tiks sakārtota vide Siena ielā, kur atrodas iedzīvotāju iecienīta ūdens ņemšanas vieta...
— Diemžēl mūsu projekts netika atbalstīts, bet gribam tur visu savest kārtībā un uztaisīt atpūtas stūrīti, tālab meklēsim profesionālu ainavu dizaineri un rakstīsim jaunu projektu.
— Paldies par atbildēm.
Juris ROGA