Visi spēki akreditācijai

Savus tiešos pienākumus Šķeltovas tautas bibliotēkā Ļena pilda, var sacīt, ar divkāršu atbildību — visi spēki jāvelta, lai sagatavotos bibliotēkas akreditācijai, kas plānota septembrī. Diemžēl vairs nav cerību, ka telpu rekonstrukcijas projekts tiks realizēts līdz akreditācijai. Tālab nākas izlīdzēties ar minimumu — jāpārvieto grāmatu plaukti, jāveic citi uzlabojumi, ar ko pašlaik arī nodarbojas bibliotēkā.

Grāmatu plauktu lielo tīrīšanu bibliotēka piedzīvoja pirms pāris gadiem, kad tika norakstīts milzums grāmatu. Bibliotekārei necēlās roka no fonda izņemtās grāmatas samest katla kurtuvē, tālab sākumā tās par velti piedāvāja visiem gribētājiem, bet pēc visām tik un tā neradās pieprasījums, tālab bijušajā bērnudārza ēkā tika atrasta telpa šo ikdienā nepieprasīto grāmatu uzglabāšanai. Šodien bibliotēkas fondu veido aptuveni 5000 grāmatu, kas ir pietiekams daudzums. Turklāt no Aglonas novada trijām krieviski runājošo pagastu bibliotēkām, tieši Šķeltovas bibliotēka var lepoties ar salīdzinoši bagātāko grāmatu klāstu latviešu valodā.

Bibliotekārei lielāks uztraukums ir par to, ka lasītāju pēdējo gadu laikā kļuvis mazāk, kam par iemeslu ir ne tikai strauja jauno tehnoloģiju ienākšana lauku bibliotēkās, bet arī sarežģītā demogrāfiskā situācija — dažādu iemeslu dēļ cilvēku laukos paliek arvien mazāk un mazāk.

Ļena: “Vairāk cilvēku šeit ir pēcpusdienā, kad skolā beidzas stundas un nāk bērni. Bibliotēku apmeklē vidēji 8-10 cilvēki dienā, no tiem lasītāju ir ļoti maz, daudz vairāk tādu, kuri lieto internetu. Sevišķi vasarā lasītāju paliek mazāk. Lai gan dažās dienās vērojams tieši lasītāju pieplūdums un interneta lietotāji paliek mazākumā. Ir arī tāda iezīme, ka cilvēki vienā apmeklējuma reizē cenšas paņemt vairāk žurnālu un grāmatu. Tāpat kā visām bibliotēkām, arī mūsējā ir parādnieki, kuri šeit nerādās mēnešiem un pat gadiem. Protams, tiekos, runāju ar viņiem, atgādinu, ka grāmatas jāatdod, bet cīnīties ar šo parādību ir tikpat kā neiespējami.”

Jau ilgāku laiku bibliotēkās ļoti labi pieprasīti ir tieši periodiskie izdevumi - avīzes un žurnāli, jo laukos daudzi nevar atļauties abonēt presi. Vispārējā līdzekļu trūkuma apstākļos Šķeltovas bibliotēka pasūta tikai tos izdevumus, kas ir pieprasītākie, piemēram, “Marta”, “Ieva”, “Praktiskais Latvietis”, “Ļubļu”, “Liza”, “Valentina”, laikrakstus “Ezerzeme”, “Subbota”, “Pavards”. Cilvēkiem nav zudusi interese arī pret iepriekšējo gadu izdevumiem, piemēram, labprāt lasa avīzi “7 sekretov”, kuru šogad bibliotēka neabonē. Ir lasītāji, kurus interesē tikai krustvārdu mīklas, un viņi meklē tieši tos preses izdevumus, kuros tādas ir. Tiesa, ne visi atsaucas bibliotekāres aicinājumam mīklas lauciņus aizpildīt ar zīmuli, lai pēc tam atbildes varētu izdzēst un arī nākamajiem būtu ko risināt.

Savulaik, kamēr nebija datoru, Šķeltovas bibliotēkā bija istaba muzeja eksponātiem, laikam ritot, no tās palika neliels stūrītis, bet nu arī tā vairs nav. No eksponātiem palikuši vien paši vērtīgākie, kas izvietoti grāmatu plauktos. Vēl daži lielāki eksponāti glabājas tautas namā. Laukā nekas netika izmests, vienkārši daļu mantu cilvēki bija iedevuši uz laiku un paņēma atpakaļ, bet daļu nācās atdot, kad auga interese par senlietām un vecīšu bērni palūdza tās atgriezt. Bibliotekāre arī pret to neiebilda, galu galā tas viss bija uz brīvprātības principiem un paldies senlietu īpašniekiem, ka viņi deva iespēju kādu laiku tās parādīt plašākai publikai.

Neskatoties uz šaurību, bibliotēkā tomēr atradās vieta bērnu stūrītim, par kuru lielāka interese ir pirmklasniekiem. Viņiem interesanti pasēdēt pie galda, pašķirstīt grāmatas vai vienkārši pakavēt laiku zīmējot, jo papīrs un zīmuļi te ir vienmēr.
Tāda, lūk, šodien ir Šķeltovas bibliotēka, kura pirms novadu izveides bija Krāslavas centrālas bibliotēkas pakļautībā, bet tagad ir Preiļu centrālās bibliotēkas pakļautībā.

Juris ROGA