Latvijas dalība Eiropas Savienībā valsts iedzīvotājiem pavērusi daudz interesantu iespēju, tiesa, ne katru no tām un ne katrs no mums var izmantot. Bet laiks rit uz priekšu, kādreiz neticamais kļuvis sasniedzams. Interesanti, vai Robežnieku pagastā daudz bija tādu, kas tajā 2004. gadā, kad Latvija iestājās ES un NATO, ticēja, ka ceļos uz Stokholmu (Zviedrija)? Pateicoties pašu cilvēku uzņēmībai, maija sākumā notika šāds ceļojums, kurā piedalījās 64 cilvēki, tostarp 31 skolēns no 7. līdz 9. klasei, kuriem tā bija mācību ekskursija.
Sākums visam bija skolotājas Maijas Šemeles ideja, kuru viņa izteica skolēniem, savukārt bērni to darīja zināmu saviem vecākiem. Atsaucība izrādījās gana pietiekama, lai savāktu lielu grupu. Biļetes uz prāmi maksāja 27,50 latus, ieskaitot gida pakalpojumus un ekskursiju. Ekonomijas nolūkā brauciena dalībnieki ņēma līdzi savu pārtiku, jo bija noskaidrojuši, ka ieturēt maltīti par maksu ir visai dārgi. Skolotājas un iedzīvotāju iniciatīvu atbalstīja arī Robežnieku pagasta pārvalde, kas nodrošināja divus autobusus, lai cilvēki var ērti nokļūt līdz Rīgai un atgriezties mājās. Kā katrā tālā ceļojumā, arī šajā neiztika bez starpgadījumiem. Nē, nē, bērni nepazuda, šoreiz piedzīvojumos iekūlās daži vecāki, kuri nozaudēja savas mantas. Taču kopējo pozitīvo iespaidu tas nekādi nesabojāja.
Maija: “Bija ļoti interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem. Laika ziņā šis ceļojums aizņēma trīs dienas: no ostas izbraucām pussešos, galapunktā bijām desmitos rītā, Stokholmas apskatīšanai bija stundas piecas, puspiecos prāmis devās atpakaļceļā uz Rīgu. Atpakaļceļā jūra gan vairs nebija tik mierīga, dažiem bērniem radās nelielas problēmas, un viņi palika kajītēs.
Uz prāmja tikām izmitināti četrvietīgās kajītēs ar visām ērtībām, taču vairāk laika pavadījām ārpus tām, jo tika piedāvāta plaša programma ar dažādām izklaidēm. Mums stāstīja par Zviedriju, notika dažādi konkursi, loterija, diskotēka, dzīvā mūzika, varēja pat dejas mācīties. Daudzi no mūsējiem ar prieku iegādājas loterijas biļetes un arī vinnēja labas balvas. Mūsu šoferim Jānim tieši bija dzimšanas diena, un viņu uz prāmja svinīgi apsveica. Tādus pasākumus varēja pieteikt, mēs to arī izdarījām, lai sagādātu viņam pārsteigumu.
Pilsētā redzējām bagātos kvartālus, pie Karaļa pils noskatījāmies karaliskās sardzes maiņu, mūs pārsteidza karaliskais ķiršu dārzs, kas jau bija uzziedējis. Bijām vienā no pasaulē populārākajiem tūristu apskates objektiem — Vasa muzejā. Apskatījām citus objektus. Vienīgi diena bija ļoti vēsa, citādi guvām tikai pozitīvas emocijas. Iegādājāmies kaudzi suvenīru — cepures, pildspalvas, karekļus, atklātnes, krūzes un citus. Skolēniem un pieaugušajiem sanāca ļoti laba angļu valodas lietošanas prakse, jo sazināties varēja tikai angļu valodā.”
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
