Paša izvēlēts ceļš

Nesen sācis dziedāt Aglonas bazilikas jauktajā korī, ar kuru februārī braucis koncertēt Viļņas katedrālē (Lietuvā).

Šī mācību gada pirmajā semestrī Andra zināšanas tika augsti novērtētas — vidējais rādītājs 8,3 balles. Otrajā semestrī sekmes vēl labākas. Jaunietis apgalvo, ka visi priekšmeti padodas viegli, izņemot ķīmiju. Zināšanas un atzīmes ķīmijā ir labas, bet šo priekšmetu esot grūtāk apgūt. Runājot par šī mācību gada olimpiādēm, Andris sevišķi priecājas par panākumiem novada bioloģijas olimpiādē, kurā izcīnījis 2. vietu. Viņš startēja arī vēstures olimpiādē, uz kuru pamudināja vēstures skolotāja Jeļena Kriviņa. Daugavpilī līdz godalgotajai vietai viņam nepietika triju punktu, bet valsts olimpiādē ierindojās dalībnieku pulka viducī. Andris atzīst, ka valsts olimpiāde vēsturē izrādījās visai smaga, bet viņš nenožēlo iztērēto laiku, jo tas palīdzējis labāk sagatavoties izlaiduma eksāmenam.

“Nākamo mācību gadu visticamāk sākšu Aglonas vidusskolā, jo tur man piedāvā mācīties mūzikas skolā klavierspēli,” stāsta Andris. ”Man patīk mūzika, klavieres esmu apguvis pašmācības ceļā. Spēlēju gan mājās savam priekam, gan atsaucos aicinājumiem uzspēlēt pasākumos skolā un tautas namā. Par Krāslavas mūzikas skolu domāju, kad vēl mācījos tikai 3. klasē, bet no tā nekas nesanāca, jo nevarēja atrisināt transporta problēmu uz Krāslavu. Transporta jautājumam bija izšķirošā nozīme arī nākamās skolas izvēlē — nav problēmu nokļūt uz Aglonu, bet uz Krāslavu ir jādomā, kā tikt.”

Andris zina, kāpēc dodas uz vidusskolu — viņš savu dzīvi vēlas saistīt ar bioloģiju, līdz ar to pēc vidusskolas nākamā mācību iestāde viņam varētu būt Daugavpils universitāte, kurā iespējams izvēlēties ar bioloģiju saistītu studiju programmu. Bioloģija nav viegls priekšmets, bet jaunietim tas patīk, un pagaidām nav bijušas problēmas to apgūt. Par darba perspektīvām šodien grūti spriest, bet izklausās, ka sarunbiedrs ir optimists.

Andris: “Līdz tam laikam, kamēr apgūšu profesiju, situācija valstī varbūt uzlabosies. Uz ārzemēm es noteikti nevēlos. Ko tur darīt? Ja visi rausies uz turieni, neviena šeit nepaliks. Domāju, ka Latvijā var dzīvot un strādāt. Turklāt neesmu vienīgais mūsu skolā, kas tā domā. Bet ir arī tādi skolēni, kuri grib uz ārzemēm. Katrs pats izvēlas savu ceļu.”

Andris visus gadus bijis aktīvs mazpulcēns, ir rakstījis projektus, audzējis kartupeļus, sīpolus, kāpostus, lilijas, bietes, šogad — burkānus. Jaunietis apgalvo, ka mazpulks ļoti daudz devis kopējai izaugsmei. Pateicoties tam, apceļota Latvija, iepazīti jauni draugi, iegūtas jaunas zināšanas, prasme uzstāties publikas priekšā, vadīt prezentācijas. Brīvajā laikā Andrim patīk pasērfot internetā, taču dators jādala ar brāli un pārāk ilgi pasēdēt nesanāk. Labi, ka abu puišu vecākiem par datoru nav intereses, pretējā gadījumā viņi pie tā tiktu vēl retāk.

Andris nāk no nelielas ģimenes, kurā ir četri cilvēki: mamma Raisa, tētis Viktors, pats Andris un vecākais brālis Aleksandrs, kurš mācās Špoģu vidusskolas 12. klasē. Mamma ir apkopēja skolā, tētis — traktorists pagastā. Ģimene mitinās daudzdzīvokļu mājā, bet, tā kā tur ir uzceltas kūtis, tad ir iespēja turēt nelielu saimniecību, kas ir liels atspaids saimes budžetam. Veselības problēmu dēļ Andrim jābūt uzmanīgam, veicot fiziskas aktivitātes, tomēr viņš arī sportā gūst panākumus.

Pedagoģe, direktores vietniece Lolita Solima uzsver, ka Andris ir ļoti atbildīgs jaunietis, kuram var uzticēt lielus darbus un nopietnus uzdevumus — viss tiek izdarīts pēc labākās sirdsapziņas.

Juris ROGA